Veselības ministres Ilzes Viņķeles šāgada lielākās mācībstundas
Šis gads kaut kādā ziņā bijis kā neplānota vizīte tetovēšanas salonā – tas pasaulē un mūsos iegravējis zīmējumu, neizdzēšamu un pagaidām pat ne līdz galam saprotamu. Tas nozīmē, ka gribot negribot nācās mācīties būt citādi. Rīkoties citādi. Dzīvot citādi. Kādas tad ir bijušas šāgada mācībstundas? To jautājām veselības ministrei Ilzei Viņķelei.
Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
Likt lietā visu spēku un atbalstu
Attiecības – tas ir mans gada vārds. Vispirmām kārtām attiecības pašai ar sevi – spēt strādāt un uzņemties atbildību liela un ilga stresa apstākļos.
«Mani vienmēr ir uzrunājis rakstnieka Kurta Vonnegūta teiciens: «Dievs, dod man rāmu garu pieņemt visu, ko nespēju ietekmēt, drosmi ietekmēt visu, ko spēju, un gudrību vienmēr atšķirt vienu no otra.» Tas ir līdz mielēm aktuāli Covid-19 pandēmijas laikā. Šogad šos vārdus atkārtoju vai ik dienu.
2020. gads mācīja dzīvot totālas neskaidrības apstākļos, kad ierastā plānošana izzuda kā šķira. Kad bija jāpielieto visi žurnālos rakstītie padomi Kā pārvarēt stresu, visa dzīves pieredze, visi spēki un visas atbalsta sistēmas, lai varētu funkcionēt un lai palīdzētu saviem tuvākajiem.
Šis gads ir bijis izjūtu un emociju iepazīšanas un atpazīšanas laiks. Gan savējo, gan savu mīļo, gan sabiedrības kopumā.
