Vai tulpju drudzim, kurš sākās 16. gadsimta vidū reiz pienāks gals?
Šomēnes svaigi uzsmaržos tulpes. Tās gleznieciski mirdzēs rīta saulē un viegli pavērsies, iesilstot pusdienlaikam. Veiksmei, mīlestībai, sievišķībai. Baltas, dzeltenas, no sārtas līdz violeti melnai. Un jūs nespēsiet atraut skatienu.
Foto: Shutterstock un no publicitātes materiāliem
Tulpe ir antidepresants – vien daži rudenī iestādīti sīpoli ar krāšņo uzziedēšanu pavasarī notrauc ziemas blāvumu un jūsu skumjas. Darvina hibrīds, triumfa, lilijziedu, bārkstainā. Fostera, Greiga, zaļziedu, papagaiļtulpe, Rembranta tulpe.
Viss sākās Centrālajā Āzijā un Turcijā – atkarībā no sugas gan klinšainos kalnu masīvos, gan pustuksnešos, gan zemienēs. Tjanšana apvidū tulpes ziedēja jau pirms tūkstoš gadiem. Dažus gadsimtus vēlāk sultānam Mehmedam II jau bija divpadsmit tulpju dārzi; tos kopa pāri par deviņsimt dārznieku.
