Vai tiešām pie attiecībām ir smagi jāstrādā?

Konsultē IEVA STOKENBERGA, psiholoģe, Latvijas Universitātes docente un vadošā pētniece. 

Attiecību kopšana nenozīmē, ka mums jāsavelk piere grumbās un jāsāk visu risināt kā sarežģījumus darbā.

Kā sajust, ka starp jums pietrūkst viegluma? Var sākt ar jautājumiem pašai sev. Vai atceries, kad beidzamo reizi kopā ar savu mīļo esi no sirds smējusies? Kad esat kopā rotaļājušies vai priecājušies? Kad esat spontāni pieņēmuši lēmumus – hei, darām tā! Ja to vairs neatceries, vajadzētu iemirgoties sarkanajai lampiņai.  
No viegluma attiecībās un dzīvē nav jābaidās, tas neliecina ne par paviršību, ne virspusību. «Kurš teicis, ka dzīve nav rožu lauks? Ja es sastādu rozes, tad mana dzīve ir rožu lauks. Tas ir jāravē un jālaista, tur ir laputis un ērkšķi, bet ir arī ziedi!» teic psiholoģe Ieva Stokenberga.  

Dzīve nav drāma

Attiecību vieglumam ir divas dimensijas, uzskata Ieva Stokenberga. Viena – cik lielā mērā tu pati kā personība spēj dzīvi tvert ar vieglumu? Vai arī, gluži otrādi, tā tev ir nopietns, smags darbs? «Labi domātās pašpalīdzības grāmatās parasti māca, ka pie attiecībām ir jāstrādā. Bet mans ieteikums nereti ir gluži pretējs: visu nevajag uztvert tik nopietni, it īpaši sevi! Mēs daudz ko gribam risināt kā projektu: lūk, problēma, meklējam atbildīgo, pārrunājam, lemjam. Bet attiecībās tas parasti nestrādā, un otrs cilvēks var pret to izjust pretestību. Attiecību kopšana nenozīmē, ka mums jāsavelk piere grumbās un jāsāk visu risināt kā sarežģījumus darbā.»