Vai saruna ar draudzeni var aizstāt psihoterapeitu?
Nereti dzirdēts – man nevajag nekādus psihoterapeitus, man to aizstāj saruna ar draugu vai draudzeni. Dažreiz tā tiešām ir – tas ir noderīgs, saprotošs un uzmundrinošs atbalsta plecs. Bet vai vienmēr? Diemžēl var gadīties, ka šāda saruna ne tikai nepalīdz, bet pat aizved pavisam nepareizā virzienā… Kuri ir biežākie klupšanas akmeņi, salīdzinot vizīti pie psihoterapeita ar draudzīgu sarunu pie glāzes vīna?
Foto: Shutterstock
Konsultē
LAURA VALAINE,
ārste psihoterapeite
Ja ieņemam galvā, ka jāpaliek draugiem uz mūžu, tad vairāk mokāmies, nevis izbaudām draudzību.
Draudzība ir abpusējas simpātijas, kas balstās kopīgās vērtībās un interesēs. Spēja būt empātiskā un emocionāli dziļā draudzībā ir psihiskās veselības pazīme. Ārste psihoterapeite Laura Valaine skaidro: «Aptuveni triju gadu vecumā bērnam sāk rasties interese par citiem bērniem, veidojas pirmās draudzības, kas ietver kopīgu spēlēšanos un dalīšanos. Draudzības saites māca arī izturēt konfliktus, kas neizbēgami rodas – agrāk vai vēlāk, mazāki vai lielāki. Draugi dod to, ko nevar iedot vecāki.»
Salīdzinot sieviešu un vīriešu draudzību, ir manāmas gan sociālas, gan bioloģiskas atšķirības, turpina psihoterapeite. «Sieviešu draudzība vairāk tendēta uz emociju paušanu, vīriešu – uz darbībām. Turklāt draudzībā diezgan bieži klātesoša ir arī konkurence, jautājums tikai – cik izteikta, cik adaptīva un kā tas izpaužas? Sieviešu draudzība, no vienas puses, ir maigāka, atbalstošāka, tomēr nereti ar zemūdens akmeņiem – aprunāšanu, bailēm teikt patiesību, bailēm no nepatīkamām izjūtām (aizvainojuma, sevis vainošanas, dusmām, kauna). Vīriešu draudzība šajā ziņā ir tiešāka, atklātāka, tādējādi bieži vien arī agresīvāka.»
Taču draudzībā nav beznosacījuma mīlestības. Draudzība balstās uz rakstītiem vai nerakstītiem noteikumiem un turpinās tik ilgi, kamēr ejams kopīgs ceļš. Draudzības dzīves laikā mainās, jo notiek vērtību pārvērtēšana, transformējas indivīdu vajadzības, vēlmes un intereses. Ja ieņemam galvā, ka jāpaliek draugiem uz mūžu, tad vairāk mokāmies, nevis izbaudām draudzību.