Vai ir iespējama dzīve bez zālēm?
Ar katru gadu medikamentu patēriņš pieaug – bezrecepšu pretsāpju līdzekļi (esi pamanījusi, ka aptiekās tos tirgo arvien lielākos iepakojumos?), antidepresanti, nomierinošās un miega zāles. Vai tiešām mūsu dzīve kļūst aizvien grūtāk izturama, bet mēs – slimāki? Kāpēc vairs nespējam ikdienu iedomāties bez tablešu atbalsta?
Foto: Shutterstock
Konsultēja ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons
Skaidrs, ka ir daudz situāciju, kad medikamenti ir jālieto – akūta saslimšana vai diagnozes, par kurām ārstu viedoklis ir skaidrs: zāles vajag! Taču šoreiz fokusēsimies uz iemesliem, kas it kā veseliem cilvēkiem atkal liek izvēlēties nomierinošos, miegu veicinošos un pretsāpju medikamentus. Kas mums liek mutē iemest kārtējo zāļu ripu, ignorējot brīdinājumus par to negatīvajām blaknēm, ko, ilgstoši un regulāri lietojot, tās var izraisīt nākotnē. Kāpēc nemeklējam alternatīvas, kas palīdzētu tikt galā ar diskomfortu veselīgākos veidos?
Mierinātājs
Neviens nevēlas piedzīvot ciešanas – tāda būtu īsā atbilde, kāpēc tik bieži meklējam glābiņu pie medikamentiem, saka ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons. Zāles sola ātru atpestīšanu. Ja tev sāp galva, attiecīgā medikamenta ripiņa tās atlaiž. Ja ir trauksme un dauzās sirds, iedzer kaut ko nomierinošu un secini – kļūst vieglāk. Ja vakaros nespēj iemigt, zāles ir glābšanas riņķis tikt pie miega un nākamajā rītā justies puslīdz labi. Ir tikai viens bet… Visbiežāk diskomfortam, ko piedzīvojam, ir cēloņi, kurus veselīgāk būtu risināt bez regulāras medikamentu lietošanas.
Medikamenti rada drošības izjūtu. Tu zini – ja jutīsies slikti, zāles palīdzēs.
Piemēram, ja tev ir sēdošs darbs, lai novērstu galvas, muguras sāpes un asinsrites problēmas, ārsti ieteiks regulāri vingrot un katru vakaru iziet vismaz pusstundu ilgā pastaigā. Pat tad, ja tev ir noteikta diagnoze migrēna, ievērojot dienas režīmu ar fiziskajām aktivitātēm, pietiekamu miegu un, iespējams, atbilstošu diētu, sāpju lēkmju biežumu var būtiski samazināt. Ja ikdienā ir daudz spriedzes, darbs prasa lielu koncentrēšanos, tev ieteiks to pašu – atrast laiku, kad atslābt, un meklēt veidus, kā palīdzēt ķermenim izreaģēt stresu un prātam atpūsties. Mūsu rokās ir gana daudz resursu, lai līdz sāpēm nenonāktu, bet bieži mēs tos neizmantojam.
«Jūtot sāpes, ir dabiski, ka risinājumu vēlamies uzreiz. Taču nereti, konstatējot, ka medikaments nostrādā, turklāt ātri, rodas jautājums: kāpēc man kaut ko mainīt savā dzīvesveidā? Ātrāk vēlamo efektu var panākt ar zāļu palīdzību. Cilvēks bieži domā īstermiņā,» stāsta Artūrs Miksons.
