Uzvar vilks, kuru tu baro. Ko darīt, lai iekšējā kritiķa balss neturpina sagādāt ciešanas
Stāsts ar nosaukumu Es neesmu gana laba (labs) ir gandrīz universāls. Protams, tam var būt individuālas variācijas: neesmu pietiekami gudra, pietiekami skaista, interesanta, stipra, draudzīga, turīga… Kādam šis stāsts ir tikai rindkopu garš, citam tas aizņem nodaļu, kādam sējumu, diemžēl tie var būt pat kopotie raksti un grāmatu kaudzes, kas sakritušas durvīm priekšā un neļauj iziet no mājām. Jo – nevaru taču sevi tādu pasaulei rādīt…
Foto: Shutterstock
Varu pačukstēt, ka iekšējam kritiķim nekad nav gana. Ak, iztīrīji māju? Bet kēksu gan nepaspēji uzcept…
Noķert kritiķi aiz astes
Kur un kā šie stāsti jeb pamatpārliecības par sevi radušies? Jāatzīst, ka visbiežāk pamatpārliecības par sevi rodas attiecībās. Galvenokārt tās ir attiecības bērnības ģimenē – ar mammu, tēti, brāļiem un māsām, vecvecākiem un citiem radiniekiem. Tomēr tās var būt arī attiecības ar skolotājiem, vienaudžiem un citiem svarīgiem cilvēkiem. Protams, tās nav attiecības pašas par sevi, bet gan tajās valdošais kritiskums, nesamērīgās un nebeidzamās prasības un salīdzināšana ar citiem.
