Uztura treneris Mārtiņš Bidiņš: Ja esi resns, tātad slims – un citi mīti par veselīgu dzīvesveidu
Uztura treneris MĀRTIŅŠ BIDIŅŠ pirms tikšanās piekodina: ja izlems nākt pasaulē viņa otrais mazulis, sarunu pārcelsim. Tēta kalendāra ierakstus bēbis respektē, un Mārtiņš ir klāt.
Foto: Lauma Kalniņa
Pieturzīmes:
• 39 gadi.
• Studējis trijās augstskolās (programmēšana, ekonomika un vadība), bet tās nav pabeidzis.
• Dzīvesbiedre Agnese (27 gadi), meita Mare (2 gadi).
• Strādājis par crossfit treneri Crossfit Rīdzene (tagad Rīdzene Functional Finess).
• 33 gadu vecumā krasi mainījis dzīvi un nodarbošanos, tagad ir uztura treneris.
• Mācījies Precision Nutrition (Kanāda) par uztura kouču un Girls Gone Strong (ASV) par sieviešu uztura treneri.
• Strādājis pārdošanas jomā – no veikala līdz lielo klientu menedžerim.
• Mārtiņa kontam Facebook ir ap 12 tūkstošiem sekotāju, Instagram – 7600.
Joprojām pastāv stereotips, ka noteikti produkti ir veselīgi, bet pārējie nav.
– Man laikam jāievelk vēders un jāiztaisno pleci, lai uztura trenera acīs izskatītos labi!
– Ļoti ceru, ka sievietes tā nedara. Kad vēl notika pasākumi, manīju, kā cilvēki manā klātbūtnē citādi izvēlas ēdienus un izsaka dīvainus komentārus, piemēram: šodien jau te neko nevarēs ēst… Tad speciāli paņēmu sev vistreknāko ēdienu un ielēju vīnu. Mēs sev ļoti darām pāri, sekojot kaut kādiem stereotipiem. Kas pirmais uzburas galvā, runājot par veselīgu uzturu?
– Gurķi, kāposti un burkāni.
– Nuja! Joprojām pastāv stereotips, ka noteikti produkti ir veselīgi, bet pārējie nav. Man ir aizdomas, kas to izdomājis.
– Zaķi?
– Nē… Galvenokārt fitnesa kultūras pārstāvji, un sava daļa vainas jāuzņemas arī tiem dietologiem un uztura speciālistiem, kuri runā par uzturu tā, it kā pasaule būtu ideāla. Bet no pasaules nekad nepazudīs cukurs, alkohols, pica, vecmāmiņa un Ziemassvētki! Tas, par ko uztura padomdevēji nerunā, automātiski tiek uztverts kā kaut kas slikts. Es, piemēram, ēdu normāli!
– Kas tad šorīt bija brokastīs?
– Garšīgi zaļie salāti ar eļļiņu un garšvielām, skābēti kāposti, omlete ar bekonu, divas mednieku desiņas. Vēl apēdu banānu un saldējumu.
– Neticu!
– Noteikti dzirdēji tikai par saldējumu! Gluži kā burvju trikā tas novērš uzmanību, neļaujot pamanīt svarīgāko – ēdienkartes normālo pamatu. Ja cilvēks labi paēd, viņa ēdienkartē drīkst būt arī kaut kas cits.
– Nuja – svētkos drīkst visu…
– Nešķiroju dienas. Ja kaut ko gribu apēst, negaidu svētku dienu. Cilvēki, kas ļoti uztraucas par savu svaru, pēc svētkiem badojas, turklāt viņiem ir vainas izjūta. Tas nav pareizi! Labāk normalizēt ikdienas ēšanu – tad viens saldējums vai šokolādīte nevar izdarīt neko sliktu.
– Tev ir paša stāsts par lieko svaru. Tā ir patiesība vai mārketinga triks?
– Līdz 19 gadu vecumam biju sportisks, man bija neliels svars. Kad sāku pieauguša cilvēka dzīvi, svars pieauga – par maz normāla ēdiena un par daudz alkohola un baltmaizes ar sieru un desu vakaros. Sāku vairāk sportot, labāk ēst, svars kritās. Ap to pašu laiku parādījās nopietnas veselības problēmas.