Uzlecošā TV zvaigzne Anete Bērtule: Pagaidām nespēju noskatīties raidījumus, kurus esmu vadījusi
Žurnāliste, raidījuma Šodienas jautājums vadītāja ANETE BĒRTULE izpelnījusies skatītāju simpātijas ar drošiem, konkrētiem jautājumiem un stingru mugurkaulu, mēģinot noskaidrot patiesību. Tādos brīžos viņas iedzimtā kautrība var atpūsties. Tāpat kā tad, kad Anete dzied – savulaik korī, bet tagad mājās, pati sev piespēlējot klavieres.
Foto: Liene Pētersone. Stils: Agija Vismane
Noskrējām aiz ministra divus stāvus, līdz viņš beidzot apstājās. Tas nebija pašmērķīgi, es to tā nebiju plānojusi.
– Nu jau kādu laiku vairs neesi Panorāmas žurnāliste, bet vadi raidījumu Šodienas jautājums. Kā esi iejutusies raidījuma vadītājas lomā?
– Kad man piedāvāja vadīt šo raidījumu, pārāk ilgi nedomājot, pateicu jā. Nu, un tagad migrēna man ir vēl biežāk nekā bija – tā es arī jūtos (iesmejas). Jau no paša sākuma apzinājos šī raidījuma vadīšanas plusus un mīnusus, bet pagaidām izteiktāk redzu mīnusus. Vājprātīgs stress! Kopš strādāju Latvijas televīzijā, man vienmēr bijis stress, un tā tam arī droši vien jābūt. Ja kādam stress izpaužas nespējā atslēgties no darba, arī to beidzot un dodoties mājās, man tas vairāk atspoguļojas veselībā. Pat nezināju, cik plašs ir psihosomatisko slimību spektrs. Aizņemtības dēļ reti sanāk, bet, ja tieku pie ārsta ar kādu kaiti, parastā atbilde ir – šis no stresa. Lielākais pārdzīvojums bija brīdī, kad man kājas augšstilbā izveidojās tāds kā izcilnis. Kā jau daudziem, pirmā doma – vēzis. Pēc izmeklējumu veikšanas uzzināju – tas ir tāds jocīgs tauku sablīvējums, kas rodas no stresa… Man raksturīgi, ka ļoti labi guļu – esmu pūce –, un varu aizmigt jebkur un jebkādos apstākļos, arī tad, kad nevēlētos. Man ar to nekad nav bijis problēmu. Diemžēl kopš septembra nevienu vakaru neesmu aizmigusi kā kādreiz, tiklīdz uzlieku galvu uz spilvena. Eju gulēt ap pusnakti, bet aizmiegu tikai ap vieniem diviem naktī. Acīmredzot, ja dienas lielākais adrenalīns ir tik vēlu – raidījums sākas pēc Panorāmas –, laikam nevar vienkārši un pēkšņi izslēgt domas. Turpretī Panorāmas laikā ar to vispār nebija problēmu. Ja vien nebija noticis kaut kas ļoti, ļoti labs vai slikts, pratu aiziet mājās un aizmirst dienā notikušo. Savu darbu esmu izdarījusi un mierīgi pavadu atlikušās stundas līdz nākamajai darbdienai. Ar raidījumu nav tik viegli, manuprāt, slikto raidījumu bijis vairāk nekā labo, un man par to visu laiku jādomā.
– Izklausās, ka esi paškritiska.
