TV personība Gustavs Terzens: Nebiju gatavs tik dziļi iet savas dvēseles tumsā

Pirms vairākiem gadiem gandrīz pazaudēju mīļoto cilvēku, ģimeni, sevi. Biju spiests krist, sadrupt, sadalīties.

– Pirms dažām dienām redzēju – pļavā pie Dreiliņu apļa skaļi lasīji kādu citātu no grāmatas, un operators tevi filmēja. Tas nozīmē…
– …ka filmējām manu sadaļu Literatūres trešajai sezonai. Šis raidījums ir mūsu tā dēvētais lielgabals – raidījums, kas top lēni, pamatīgi un dziļi. Tas top gadu – gluži kā Netflix vai HBO seriāls. No producentu viedokļa ārkārtīgi grūts, sarežģīts projekts, bet rezultāts ir ļoti labs. Mūsu dimantiņš, kurš rodas spiedienā. Teikšu godīgi, no mums, raidījuma veidotājiem, tas prasa tūkstošprocentīgu piepūli. Un tad, kad vairāki neatkarīgi stāsta pavedieni nonāk uz montāžas galda, režisors Uģis Olte ieņem ommm pozīciju, ieiet tumšajā kambarī un pēc trim četrām dienām iznāk laukā ar ļoti augstvērtīgu pīrādziņu. Saku to bez augstprātības, jo jūtu – šis raidījums mani ļoti izaicina. Es nevaru tā vienkārši paskriet garām dzejnieka vai rakstnieka, iespējams, mūža darbam, dziļākajam dvēseles kliedzienam, kuru viņš atļāvies uzlikt uz papīra. Nevaru atļauties to vienkārši izsmērēt pa televizoru. Turklāt Literatūri skatās literatūras skolotāju un bibliotekāru kopiena. Šis raidījums būtībā ir piemineklis mūsu nācijas, mūsu tautas dižākajam garam. To cilvēku, kas var uzrakstīt augstvērtīgu tekstu, labu dzejoli, jau nav daudz. Kad tu pēkšņi uzroc tādas bagātības no literatūras dižgaru vēstures kā Monta Kroma… Andrejs Kurcijs – atklājums! Austra Skujiņa – atklājums! Mūsdienu rakstnieki mūs ved pagātnes rakstnieku pasaulē. Viņi ir kā dzīvs portāls uz pagātnes rakstnieku pasaulēm. Galu galā sanāk tāds garīgs ceļojums.