Tuvo Austrumu Džekija Kenedija jeb stāsts par Irānas valdnieka sievu Faru

Kāzu kleita

Īvam Senlorānam bija tikai 21 gads, kad viņš pēc pēkšņās Kristiāna Diora nāves kļuva par Diora modes nama galveno dizaineru. Un uzreiz, ar pirmo tērpu kolekciju, sajūsmināja un iekaroja pasauli, vienlaikus izglābjot leģendāro modes namu no finansiālas katastrofas. Diemžēl otrā Senlorāna kolekcija, maigi izsakoties, neizdevās, un sagadījās, ka tolaik, 1959. gada rudenī, viņu uzmeklēja kāda jauniņa studente. Tikai divus gadus par Īvu jaunāka irāniete, kas Parīzē studēja arhitektūru. Fara Diba – tā sauca meiteni – modes māksliniekam vēlējās pasūtīt savu kāzu kleitu. Viņš piekrita, vēl vairāk – līgava kļuva par īpaši aprūpētu un lolotu klienti. Var teikt, ka abi sadraudzējās, un modes vēsturnieki Faru mēdz dēvēt par vienu no Senlorāna mūzām, kuru viņš turpināja pucēt līdz pat savas dzīves beigām.

Bet sadarbības sākumā jaunie cilvēki, protams, nedomāja, ka pēc daudziem gadiem Farai nāksies doties uz Īva bērēm… Jo viņi abi un pulks izcilu meistaru drudžaini gatavojās kāzām. Līgavas kleitu, precīzāk – kleitu un mēteli, bagātīgi rotāja persiešu ornamenti, izšūti ar pērlēm un sudraba diegiem. Kažokādas apmale apslēpa neuzkrītošu zilu motīvu – kā sava veida veiksmes pievilinātāju, lai ģimenē piedzimst dēls.

Senlorāns arī teicis, ka svarīgākais kleitā – tā ir sieviete, kas to valkā.

Abi zināja, ka tērpu vērtēs visa pasaule, jo Fara bija īpaša līgava – viņa izgāja par sievu pie Irānas valdnieka. Bieži vien tiek citēti Īva Senlorāna domugraudi par modi, un viens no populārākajiem skan – tērpam jāspēj ne tikai sievieti padarīt skaistāku, bet arī nomierināt un dot pārliecību par sevi. Var jau būt, ka, gādājot kleitu nākamajai valdniecei, viņš pamanīja, ka tā tas notiek, jo Fara bija nevainojama līgava. Senlorāns arī teicis, ka svarīgākais kleitā – tā ir sieviete, kas to valkā. Ar visu savu dzīvi nu jau 80 gadu slieksnim pārkāpusī Fara to joprojām apliecina.