Tu esi tik vientuļa, cik vientuļa gribi būt. Un tu drīksti būt viena
Kad attiecības izjūk un paliec viena, sajūta ir mazliet tāda, kā zaudējot spēlē Pēdējais pāris šķiras. Tu esi palikusi bez pāra, tikai šoreiz – Dievs vien zina, uz cik ilgu laiku. Ar daudzām lietām tiec galā itin labi, bet doties kaut kur vienai – nu ziniet, tikai ne to! Bet kāpēc mums tas liekas tik biedējoši un nepanesami? Kā tomēr pielikt tam punktu un doties? Un noticēt, ka būt vienai var būt arī ļoti labi.
Foto: Shutterstock
Konsultē
Solvita Vektere,
psihoterapijas speciāliste
Ir taču cilvēki, kas nevēlas bērnus, tāpat ir cilvēki, kas negrib būt ģimenes attiecībās, kas grib dzīvot vieni.
Kad dzīvoji pārī, visticamāk, biji tik aizņemta, ka pat neaizdomājies, kā jūtas sievietes, kurām pāra nav. Bet tagad, kad draudzene, kurai ir vīrs un bērni, aicina tevi brīvdienās uz savu vasaras māju, tu sajūties kā tāds piektais ritenis. Kad ballīte uzņem apgriezienus un sākas dejas, tev nav diez ko patīkami redzēt, kā draudzenes baksta saviem kungiem sānos, mudinot viņus arī tevi uzlūgt vismaz uz vienu deju. Un, kad tā nodejota, tu atkal sēdi maliņā viena… Gribētos aiziet uz kādu foršu brīvdabas koncertu, bet nepamet sajūta, ka visi domās – esi atnākusi kādu nomedīt. Un vispār būs sajūta, ka visi uz mani skatīsies un domās – redz, kāda nabadzīte, stāv te viena. Tik nožēlojumi… Gribētos aiziet uz restorānu vai doties ceļojumā, bet draudzene netiek, un – kā es tā viena? Kā tas izskatīsies? Turklāt divatā taču drošāk, omulīgāk.
