Tiem, kas runā, ka ārsti esot nopirkti, es saku: «Nedod Dievs, jums šo izbaudīt!» 1

Pieturzīmes

• 64 gadi.
• Ģimenes ārste savā praksē Balvos, kur aprūpē 2600 pacientu. Tā atvērta 1992. gada novembrī un bija pirmā ģimenes ārsta prakse Latgalē. Turpat uz vietas iespējams arī veikt daudzus izmeklējumus. 
• Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente kopš 2001. gada.
• Darbojas Eiropas Lauku un atsevišķi praktizējošo ārstu asociācijas valdē. RSU lektore un programmas vadītāja. 
• Četru pieaugušu bērnu – Maijas, Jāņa, Viestura un Baibas – mamma un desmit mazbērnu vecmāmiņa.
• Jau 40 gadu precējusies, vīrs Māris. 
• Par ārsti izlēma kļūt pēc tam, kad izkrita no karuseļa, salauza kāju un nonāca smukā ķirurga daktera Bogomolova aprūpē.

Es mēdzu teikt – skandināvu ārsti brauc uz Āfriku skatīties skarbo ģimenes medicīnu, bet var atbraukt arī pie manis uz Balviem! 

– Nesen satiku pazīstamu ģimenes ārsti, un viņa man teica: «Zini, es tagad dzīvoju darbā!» Kā mainījusies ģimenes ārsta ikdiena? 
– Kopš pandēmijas sākuma dzīve mums apgriezusies kājām gaisā. Ja zvaigznes nebūtu sastājušās tā, ka man šajā laikā ir divas rezidentes – un paldies viņām milzīgs! –, tad tādu darba apjomu mēs ar manu komandu nekad nevarētu paveikt. Gan vakcinācija, gan testēšana, gan hroniskie slimnieki, gan akūtie, skrīningi, jaundzimušo patronāža, mājas vizītes kosmonauta tērpā pie kovida pacientiem… 20 procenti kovida slimnieku nonāk slimnīcās, bet tie 80 procenti, kas slimo viegli vai vidēji smagi, ir mūsu aprūpē. Dzīve ir pakārtota pacientiem, un personīgās dzīves gandrīz nav. 

Labais stāsts – esmu izvēlējusies darbu, kas man patīk, un man tas joprojām patīk. Vienīgi retāk smaidu, jo bieži neiznāk izgulēties pat tās sešas stundas. Tā kā vadu arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju un esmu Eiropas Lauku un atsevišķi praktizējošo ārstu asociācijas valdē, daudz laika jāvelta arī sabiedriskajam darbam. Taču tas noder un iedvesmo.