Tēlniece Ēvī Upeniece: Tā izrīkoties varēja tikai mans vīrs!
Tēlniece Ēvī Upeniece sēž ratiņkrēslā un dzirkstošām acīm saka: «Neviens nevar pateikt, ka man pavisam drīz, 22. augustā, paliks 97 gadi!» Šķiet, viņai var dot astoņdesmit, ne vairāk. Lai gan dzīve Ēvī nav saudzējusi.
Foto: Ieva Andersone. Stils: Alise Kraukle
Par tēlnieci Ēvī Upenieci
- Amata prasmi Latvijas Mākslas akadēmijā apguvusi pie latviešu tēlniecības klasiķiem Teodora Zaļkalna, Kārļa Zemdegas un Emīla Meldera.
- Veidojusi skulptūras no dažādiem materiāliem: granīta, bronzas, marmora, fajansa, ģipša, šamota, māla, terakotas, sarkankoka, sudraba, porcelāna.
- Sarīkojusi vairāk nekā 20 personālizstādes Latvijā, Dānijā un Krievijā.
- Viņas darbi atrodas muzeju kolekcijās Latvijā, Tretjakova galerijā Maskavā un citu Krievijas pilsētu muzejos, kā arī privātās kolekcijās Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Vācijā, Francijā, Norvēģijā un ASV.
- Portretos attēlojusi galvenokārt sievietes – Astrīdu Kairišu, Maiju Tabaku, Ausmu Kantāni, Viju Artmani, Olgu Lisovsku, Elzu Radziņu.
- 2021. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru par mūža ieguldījumu mākslā un latviešu tēlniecības tradīciju kopšanā.
«Astoņu gadu vecumā mammai paziņoju: «Es esmu latviete, igauniski nerunāšu!»
Viena, bet neskumst
Jau gandrīz divdesmit gadu tēlniece Ēvī Upeniece dzīvo viena. Bet par to nebēdā – viņa nemaz negribētu ar kādu dzīvot kopā! Reizi nedēļā pie Ēvī ierodas meitene no sociālā dienesta, atved produktus. Palīdz arī kaimiņi. Jo bez citu palīdzības viņa nekur tālu nokļūt nevar. Ēvī turpina strādāt pie skulptūru veidošanas un nesen četrpadsmit savus darbus atdāvinājusi Ādažu pašvaldībai: «Varbūt, kad man paliks simts gadu, izveidos ko līdzīgu muzejam?! Nav labi, ja darbi ir izmētāti pa pasauli…»
Viņas darbnīca atrodas turpat netālu esošajā šķūnītī, bet arī uz turieni viņa vairs netiek. «Pagājušajā ziemā sildīju darbnīcu ar elektrisko radiatoru, bet tagad elektrība ir tik dārga, ka tas atkrīt. Es gribētu veidot mazas skulptūriņas, ko varētu pārdot vai dāvināt. Taču viens bronzas lējējs, kuru pazinu, nomira, otrs vairs nevar strādāt sliktās veselības dēļ. Man ieteica kādu vīru, kurš lej bronzu, bet rezultāts diemžēl ir tāds, ka bronzu nav iespējams apstrādāt… Vīle slīd pa virsu.»
Ēvī garajā mūžā bijis daudz radoša prieka – vīrieši viņas darbos ir pat iemīlējušies. Viens no tiem ir Celtniece Veronika, kas bija izstādīts Stokholmā. Zviedram Kurtam Bonneriusam tēlnieces veidotā Veronika tik ļoti iepatikusies, ka viņš nolēmis tā nosaukt savu vēl nepiedzimušo meitu.
