Tava privātā bilance un jaunie mērķi sākot jaunu gadu

Mūsu psihei reizēm ir vienalga, vai, piemēram, saņēmējs vēstuli ir izlasījis, galvenais bija to uzrakstīt, noformulēt un pateikt, kā par to jūtos. 

Sagatavojies!

Lai arī ko tev mēģinātu iestāstīt – nekas nerodas ne no kā, un, pat lai uzvārītu zupu, ar cirvja kātu vien nepietiks. Sastāvdaļas ir jāsarūpē pašai. Tāpat arī laiks, vieta un klusums savas privātās bilances savilkšanai neatnāks un neteiks: «Hei, ejam pastaigāties un padomāt?» Atvēli, ieplāno un, kā franči saka, paņem laiku sev. Droši vien daudzām no mums šķietami neiespējami, bet tomēr ideāli, ja vari aizmukt no ikdienas uz divām dienām, atslēgties, izstaigāties, pameditēt, kā nu māki, vai ļauties lēnākām domu plūsmām, lai prāta okeāna viļņu putas nosēžas. Lai beidzot top redzams, kas ir kas. 

Ja tev ir vasarnīca, kurā vari iekurt krāsniņu, dodies turp. Varbūt vari noīrēt viesu namā istabiņu? Sarunāt ar draudzeni, ka pieskatīsi viņas māju un suni, kamēr viņa slēpo ārzemēs? Bet galu galā, ja nekā citādi nevar, – izej pastaigāties un pēc tam brīdini mājiniekus, ka tu te esi, bet īstenībā neesi, un fiziski aizver aiz sevis durvis. Ja tu vienkārši sēdēsi viesistabas dīvānā, kur katrs var tev paraustīt aiz piedurknes un pajautāt, cik minūtes jācep piparkūkas, viņi to arī darīs. 

Ja tev nāk rūgts smiekliņš – sak, dumjā žurnāliste, kādas divas dienas?! – tad atvēli sev kaut divas stundas. Jo divas reālas stundas, kas veltītas pārdomām un plānošanai, ir labākas nekā divas dienas, kas tiek gaidītas kaut kad nezin kad un tā arī nepienāk. Bet vispār ir tāds teiciens: «Ik dienu katram cilvēkam vajadzētu meditēt divdesmit minūtes. Ja vien tu neesi pārāk aizņemts. Ja esi, tad vajadzētu vismaz stundu.» Padomā par to!