Tas mani plēsa, dziedēja, mainīja… un padarīja par citu cilvēku. Dārza terapijas maģija

Man dārzs nav tikai vieta, kur no rīta doties ar kafijas krūzi vai atlaisties darba dienas vakarā. Tas ir mans psihoterapijas kabinets, kur runāju ar augiem un gūstu spēku no zemes.
Lauma Lūse-Kreicberga
Foto: no personiskā arhīva

Vienu dienu es piefiksēju, ka sāpju vairs nav, ka nemanāmi tās esmu ierakusi zemē.

Kad pirmo reizi ienācu savā dārzā, kuru gan par tādu tolaik bija grūti nosaukt, nezināju, ka šī aizaugusī vieta mani plēsīs tāpat, kā es bez žēlastības plēsu nezāles, ka tā cirtīs manās vārīgākajās vietās vēl dziļāk, nekā es spēju iedurt ar lāpstu zemē, lai izraktu daudzu acīm noslēptās sāpes, vainas apziņu, nevarības dusmas un paskatītos tām acīs. Tolaik nezināju, ka galu galā dārzs ar savām krāsām, smaržām un putnu čalām nemanāmi izdarīs brīnumu – dziedēs mani. Vienu dienu es piefiksēju, ka sāpju vairs nav, ka nemanāmi tās esmu ierakusi zemē, bet no to saknēm izaudzis prieks – daudz, daudz prieka! Tie, kam ir dārzs, zina, ka prieks izaug. Katru dienu – jauns. Katru mēnesi – cits. Un katru gadu – atkal un atkal. 

Lai turpinātu lasīt, reģistrējies!

Iegūsti piekļuvi labākajam saturam, jaunumiem par Tev interesējošām tēmām, podkāstiem un citiem jaunumiem mūsu portālā

Villas Sarunas

Vairāk

Personības

Vairāk

Attiecības

Vairāk

Dzīvesstils

Vairāk

Lasāmgabals

Vairāk

Viedoklis

Vairāk

Praktiski

Vairāk

18+

Vairāk

Abonē