Staļina vienīgā meita – dzīve terora ēnā
Kad 2011. gada 22. novembrī nelielā ASV pilsētiņā 85 gadu vecumā mūžībā aizgāja LANA PĪTERSA, apkārtējie tikai pēc pāris dienām televīzijas pārraidēs uzzināja, ka klusā un noslēgtā pensionāre patiesībā bijusi visā pasaulē zināma personība – Staļina vienīgā meita Svetlana.
Foto: commons.wikimedia.org
Svetlana paklausa, jo atceras tēva vārdus: «Uzvedies labi! Es zinu par katru tavu soli…»
Mūžīgās bailes un vientulība
«Kāda gan var būt laime ar tādu likteni? Man nekad nav bijusi parasta cilvēka parasta dzīve… Taču no saviem vecākiem es nekad neatteikšos, savs krusts katram jānes,» tā kādā no daudzajām dokumentālajām filmām par viņas dzīvi saka Svetlana Alilujeva. Ar tādu vārdu un uzvārdu viņu zina visvairāk. Alilujeva ir Svetlanas mātes uzvārds, ko meita krietnu laiku pēc mātes nāves pieņēma, kad pārstāja būt Svetlana Staļina. Piedzimstot Staļina ģimenē, viņai nemaz nevarēja būt parasta cilvēka parasta dzīve. No mazotnes viņa pierada, ka tiek novērota. Kad mazā meitene gāja uz skolu, viņai sekoja čekists. Kad iemīlētais kinorežisors veda uz gleznu galeriju, pārim sekoja čekists un abu attiecības visvarenajam tēvam pasniedza ļoti vulgārā veidā. Universitātes laikā viņa neizturēja un prasīja, lai noņem apsardzi. «Velns ar tevi, lai jau tevi nosit!» tāda bijusi tēva atbilde. Tomēr jauno sievieti turpināja novērot, iesējot bailes un neuzticēšanos, kas Svetlanu pavadīja visu dzīvi. Viņa mīlēja un arī ienīda tēvu par jaukšanos savā dzīvē. Viņa vēlējās būt interesanta kā personība, bet ne Staļina meita, tomēr lielu daļu mūža tieši tēva vārds viņai nodrošināja līdzekļus. Un vēl viņa atkārtoja tēva nežēlīgo attieksmi pret saviem bērniem.
