Spontānā dzīve Kuldīgā. Līcīšu ģimenes sapņu māja
Esam nonākuši Kuldīgā. Un kas ir Kuldīga? (Ja neskaitām faktu, ka lielākajai daļai no mums – obligātais pieturas punkts vasaras ceļojumu kartē.) Latviešu valodā ir brīnišķīgs vārds – mazpilsēta. Tieši tā Kuldīga ir. Un šeit dzīvo arī viņi – LĪCĪŠU ģimene.
Foto: Ieva Andersone
Mājas dosjē
• Stāsta varoņi – Dāvis un Anna Līcīši ar atvasēm Paulu (10), Teodoru (7) un nepilnus divus gadus veco Lūciju Emmu.
• Ēka atrodas Kuldīgā, celta ap 1870. gadu. Tā ir Maiju ģimenes īpašums, kurā uzaudzis zinātnieks, ķīmiķis un akadēmiķis Leo Maijs (1920–2009).
• Ēkas pirmajā stāvā atrodas biroji un darbnīcas telpas, otrajā saimnieko Līcīšu ģimene.
• Ēkas otrajā stāvā ir 200 kvadrātmetru, tātad ēkas kopējā platība varētu būt divtik liela.
• Dāvis ir dizainers, scenogrāfs un šobrīd strādā pie kopīgiem projektiem ar klavierbūvētāju Dāvidu Kļaviņu.
• Anna šobrīd galvenokārt vada ģimenes dzīvi.
Kuldīga, no vienas puses, ir brīdis pēc dzīves galvaspilsētā. No otras – mirklis pirms sava lauku īpašuma.
Vislabāk Kuldīgu, gluži kā jebkuru citu vietu, var iepazīt, kādu brīdi tur padzīvojot. Un arvien vairāk jaunu cilvēku izvēlas šeit ne tikai padzīvot, bet dzīvot, savus Rīgas darbus un biznesus vadot attālināti, meklējot arvien jaunas iespējas radošām izpausmēm, darbam un patiesai dzīvošanai. Kuldīgā ir sasodīti daudz burvelīgu īpašumu, kas piedzīvo savu otro piedzimšanu. Un tieši jaunie ļaudis ir tie, kuri iedveš šiem namiem dzīvības dvašu.
Dāvim, Annai un viņu trim bērniem – Paulai, Teodoram un nepilnus divus gadus vecajai Lūcijai Emmai – Kuldīga, no vienas puses, ir brīdis pēc dzīves galvaspilsētā. No otras, mirklis pirms sava lauku īpašuma – šī vārda tradicionālajā izpratnē – turpat 5 kilometru attālumā no Kuldīgas. Un, no trešās puses, Dāvis ir dzimis kuldīdznieks. Ar to viss izteikts. Viņu pārcelšanās no Rīgas uz Kuldīgu notikusi visai spotāni, daudz neplānojot.
Spontānie lēmumi
«Dzīvojot Rīgā, bija sajūta, ka kaut kas ir jāmaina. Dāvja māsa arī bija atgriezusies Kuldīgā, mums piedzimis pirmais bērniņš, pieteicies otrais. Visi apstākļi veidojās tā, ka ļoti spontāni un ātri pieņēmām lēmumu atgriezties Kuldīgā, kur sākumā dzīvojām pie Dāvja vecākiem. Tomēr bija skaidrs, ka vajadzīga sava vieta. Nopirkām mazu dzīvoklīti, divas istabiņas, bet, četratā dzīvojot, ātri sapratām, ka ir par traku, par šauru, turklāt Dāvim vienmēr patikušas plašas telpas,» stāsta Anna.
