Sociālo tīklu personība Kristīne Beitika: Tas nav tikai Instagram, tā ir dzīve

Ja man nebūtu liekā svara, diez vai es domātu par to, kā kļūt veselīgākai. Man ir nesakārtotas attiecības ar uzturu.

– Kā tu sevi šobrīd definētu?
– Man īsti nepatīk vārds iedvesmotāja, bet grūti atrast tam alternatīvu. Esmu izgājusi cauri kaut kādai savai pieredzei un jūtu, ka, iespējams, manī ir potenciāls, lai kļūtu par skolotāju. Tiesa, ne gluži klasiskā izpratnē. Drīzāk dzīves izpratnē. Šķiet, es mīlu un man izdodas dzīvot šeit un tagad. Šorīt piecos no rīta gāju paskriet. Pēc tam man Instagram rakstīja vairākas sievietes, ka arī viņas gribētu tik agri celties, lai paskrietu. Es pati bez šiem rīta skrējieniem diez vai varētu iztikt, man tie sagādā baudu un prieku. Mani iedvesmo tas, ka varu iedvesmot citus. Turklāt jūtu, ka mana dzīvesveida sekotāju kļūst arvien vairāk.
Trīspadsmit gadu strādāju algotu darbu, bet tagad esmu pāršķīrusi jaunu dzīves lappusi. Nolēmu, ka strādāšu tikai sev. Astoņus gadus nostrādāju tirdzniecībā. Sāku 18 gadu vecumā kā pārdevēja un izaugu līdz zīmola vadītājai. Ja darbs man patīk, varu atdot sevi visu. Pēc profesijas maiņas nonācu mārketingā, pozīcijā, uz kuru kandidēju gadu. Taču pēc trim gadiem jaunajā amatā atskārtu – šis nebūt nav mans sapņu darbs. Lai gan alga bija laba un darba laiks cilvēcīgs, sapratu, ka nespēju astoņas stundas sēdēt pie datora, strādājot ekselī. Jutos nelaimīga. Savas sliktās sajūtas darbā kompensēju ar šokolādi un baltmaizi, ko pirms tam pat neēdu, – abas šīs lietas darbā bija, cik uziet. Kādā brīdī biju spiesta uzdot sev jautājumu – kur es esmu? No vienas puses, tiecos pēc veselīgā dzīvesveida, lai nonāktu saskaņā ar sevi, no otras puses, esmu iesprostojusi sevi ērtā darbavietā, kam, neskaitot sociālās garantijas un algu, bija pietiekami daudz negatīvu blakņu. 

– Pretrunās nonāci arī savā Instagram kontā?