Sievietes spēks nav stiprumā. Aizraujošs Lindas Zaļās stāsts par izturēšanu, bailēm un brīvību
Ainavu arhitekte LINDA ZAĻĀ ir augsti novērtētu privātu un sabiedrisku dārzu autore, īpaši – urbānās vides pārvērtību meistare. Caur un cauri pilsētniece, kas tikai samērā nesen iekopusi pati savu dārzu – dzīvē pirmo. Tajā aug lavandas, bukši, mētras, monardas… Arī vīteņrozes – pašas banālākās, sarkanās. Tāds hēdonista dārzs, kur apstāties – vienkārši pabūt un būt.
Foto: Aiga Rēdmane. Stils: Agija Vismane
Ar Lindu tiekamies viņas dzīvoklī Rīgas centrā. Kāpju pa senā īres nama kāpnēm, un iztēle jau sāk rosīties – acīs duras skaistas, atšķirīgas koka durvis, kas katra slēpj kādu dzīvi. Paskatos augšup, tur īsā, baltā, plandošā kleitā un caurvējā plīvojošiem matiem jau māj Linda.
Man nepieciešama brīvība, gaiss un apvārsnis.
Dzīvokļa slieksni pārkāpjot, saprotu, ka priekšnojauta nav pievīlusi. Aiz katrām smagajām, pamatīgajām durvīm ir savs aizraujošs stāsts. Lindas pasaule ir unikāla. Pirmais iespaids – te valda noslēpumainība. Pagalma noēnota, piesātinātām krāsām un faktūrām piepildīta, vecināts koks, samta dīvāns… Te jūt ne šo laiku. Un telpa smaržo. Protams, ka smaržo!
Bet tās nav krūmrozes, kas krāšņi sakārtotas lielā stikla vāzē. Vai ķirši bļodā, kas kliedz, ka vasara ir pilnbriedā. Šī neparastā smarža neliek mieru – mēģinu atrast to. Kaut kas dziļš, piesātināts, ar mazliet vīrišķīgu noti…
