Shiba inu šķirnes suņa saimniece Ginta: Viņa mani māca dzīvot lēnām
Smaidīgai lapsiņai līdzīgā shiba inu šķirnes sune Akemi izskatās kā izkāpusi no japāņu multenītes. Taču, kā uzsver viņas saimniece psiholoģe Ginta Ratniece, Akemi nav klausīgs plīša lācītis, bet suns ar neatkarīgu ļoti pašpietiekama japāņu suņa raksturu. Japānas kulta suņi sibas* tiešām atšķiras no eiropiešu suņiem.
Foto: no personiskā arhīva
Gintai viņa ir Kemi un Kemcis, bet pilnais vārds Akemi japāniski nozīmē burvīgā skaistule – shiba inu šķirnes suņiem vēsturiski liek tikai japāņu vārdus. Lai nepārplūdinātu ar suņa portretiem savus sociālos tīklus, Ginta sunei izveidojusi pašai savus kontus instagramā un tiktokā.
Kad ierodos uz interviju, Kemi mani ļoti rūpīgi aposta un nopēta ar savām kastaņu acīm. Gintas pamudināta, noglaudu mīksto, biezo kažociņu, un sune izturas pieklājīgi, tomēr skaidri jūtu vēsu nepatiku pret tādu familiaritāti. Un, kad apsēžamies pie galda ar izteiksmīgi smaržojošiem eklēriem, sibai ne prātā nenāk sēdēt blakus un lūgties kumosiņus. Nē, viņa prātīgi dodas uz guļamistabu. Tāds ir Akemi raksturs.
Cilvēkam Akemi nekostu, bet citiem suņiem ir ieķērusi, un arī pašai ir vairākas rētas.
Japāņu suņi atšķiras
«Sibu audzētāja mūs uzreiz brīdināja: viņai ir ļoti sarežģīts raksturs! Sākumā mēs ar vīru domājām, ka mūs jau nu nevarēs pārsteigt, jo esam tikuši galā ar taksi. Bet pēc tam bijām šokā, goda vārds! Atvedām mājās trīs mēnešus mazu kucēnu, un jau tad Akemi bija tik pašpietiekama, ka viņai mūs vispār nevajadzēja – aizgāja viena pati uz guļamistabu un apgūlās.
Un vēl – Kemi mierīgi var atteikties no ēdiena. Viņa ēd tikai tad, kad grib, un to, ko grib, un nekad vairāk, kā viņai vajag,» stāsta Akemi saimniece, Junga analītiķe, psiholoģe un psihoterapijas speciāliste Ginta Ratniece. Un piebilst: «Lai arī tagad viņa mums ir ļoti pieķērusies, tik un tā joprojām ir pašpietiekama.»
