Sāp galva? Varbūt pie vainas pozitīvā domāšana
Retu reizi pieredzot vieglas galvassāpes, parasti vai nu gaidām, kad tās pāries, vai arī sniedzamies pēc kādas bezrecepšu pretsāpju tabletes. Tomēr, ja galvassāpes, kam nav iespējams atrast fizisku iemeslu, kļuvušas hroniskas, jāmeklē cits cēlonis. Fiziskas sāpes var signalizēt arī par apspiestām emocijām un iekšējiem psiholoģiskiem konfliktiem.
Foto: Shutterstock
Konsultē
Laura Valaine,
ārste psihoterapeite
Ja neņemam vērā savas emocijas, mēs ilgstoši dzīvojam apstākļos, kas nav mums labvēlīgi, un, gribam to vai ne, tas rada nelabvēlīgu rezultātu.
Dažādās platformās ik pa laikam dalos ar savu migrēnas, saspringuma un medikamentu atkarīgo galvassāpju pieredzi. Šo sāpju dēļ vairāki gadi no manas dzīves bija nebaudāmi, liekot man daudz rūpīgāk pārskatīt attieksmi pašai pret sevi un dzīvi kopumā. Lai kur meklēju atbildi, nonācu līdz vienam un tam pašam secinājumam – ja galvassāpes ir primāras (respektīvi, tās neizraisa cita slimība) un tās nemitīgi tiek klusinātas ar pretsāpju medikamentiem, pastāv milzīga iespēja, ka organisms izmisīgi turpinās pievērst sev uzmanību, turklāt arvien biežāk un sāpīgāk. Kā gan citādi, ja neņem vērā tā fiziskās un emocionālās vajadzības! Sapratu – lai izkļūtu no šī nebeidzamā apļa galvassāpes–medikamenti–galvassāpes, bez dzīvesveida, domāšanas, uzvedības modeļu un arī emocionālo faktoru cilāšanas neiztikt. Uzsākot sevis izzināšanas ceļu, uzlabojumu līkne strauji gāja uz augšu. Šīs pieredzes iespaidā nolēmu vaicāt ārstei psihoterapeitei Laurai Valainei, cik bieži galvassāpes ir kā psihosomatisks simptoms. Kāpēc vienam līdzīgos apstākļos galva sāp, bet citam ne? Un vai mēdz būt situācijas, kad, ciešot galvassāpes, gūstam no tā kādu labumu?
Emocijas mēdz būt grūti izturamas
Sāpes, tajā skaitā galvassāpes, ir biopsihosociāls fenomens. Psihoterapeite skaidro sāpju mehānismu: «Vispirms saņemam impulsu no kādas mūsu ķermeņa daļas. Tad pa nerviem tas aiziet līdz smadzenēm, kur modulējas, un mēs šo impulsu uztveram kā sāpes.
