Santa Anča: Būt ļoti tuvu otram

Ja žurnālists piekļūst intervējamā varoņa patiesajai būtībai, tad šīs atziņas var padarīt kāda cita cilvēka dzīvi vieglāk dzīvojamu.

Tas ir stāsts, kā jauna universitātes studente izveido savu pirmo žurnālu “Santa” un, pati to pilnībā pat neapzinoties, rada lielāko un ietekmīgāko drukātās preses nacionālo izdevniecību. Un būtiski – mēs spējam būt kvalitātes līderi visus šos garos gadus! Bet personīgi man tie ir visi šajā ceļā satiktie cilvēki, kuri ir mana lielākā bagātība. Mani interviju varoņi, mana komanda un Stabu ielas 34 izdevniecība, kur kādreiz ģenerālprokurors Jānis Maizītis pasmaidot teicis: šī ir vieta, kur tiek izlemti cilvēku likteņi.

Pragmatiski definējot jēdzienus – žurnāls ir glancēts vai mazāk glancēts (tagad arī elektronisks) periodisks izdevums, kurš ataino visu cilvēka dzīvē svarīgāko elementu spektru. Ļoti būtiski – atbildīga žurnālistu komanda nevis runā tikai par to, kas pašiem svarīgs, bet cenšas parādīt dzīvi un problēmas plašākā kontekstā. Šī arī ir būtiskākā atšķirība no tagad tik plaši pieejamās individuālās sociālo tīklu un citu veidu informācijas. Žurnālists atšķirībā no citiem cilvēkiem informāciju apstrādā, apskata no vairākiem viedokļiem, un viņa sniegtajai informācijai ir jābūt objektīvai.

Vēl – pieredzējis žurnālists katru dienu uzņem tik daudz informācijas, ka viņš visu labi pārzina un var dotos lielumus salīdzināt. Piemēram, pati vienmēr uzticos profesionālu izdevumu žurnālistu ieteikumiem viesnīcu, restorānu un produktu izvēlē. Jo katram spēcīgam žurnālistam ir savs mugurkauls, vērtību sistēma un svarīgs savs labais vārds, lai nepakļautos lētiem reklāmas trikiem. Īsta žurnālistika ir neatkarīga un uzticama. Arī šīs vērtības mūsu izdevniecība šajos gados ir nopelnījusi.

Pats būtiskākais žanrs žurnālos, kurā arī pati jūtos visspēcīgākā, – labas intervijas. Tagad pasaulē ar tik lielu pārsātinājumu arvien aktuālāka kļūst identitātes krīze. Arvien grūtāk cilvēkiem ir izvēlēties savu ceļu. Ja žurnālists piekļūst intervējamā varoņa patiesajai būtībai, tad šīs atziņas var padarīt kāda cita cilvēka dzīvi vieglāk dzīvojamu. Tajā visvairāk saskatu tieši žurnāla pievienoto vērtību. Ir ziņu, pētnieciskā un arī karsto punktu žurnālistika, kuru priekšā noliecu galvu. Bet manējā ir cilvēka būtības, viņa vērtību un dzīves atziņu žurnālistika. Jo otrs cilvēks ir dzīves visskaistākā mīkla. Man žurnāli un mana profesija ir devuši iespēju tam būt ļoti tuvu. To no sirds novērtēju. Un tā arī ir mana definīcija žurnālam – būt ļoti tuvu otram.