Šaha lielmeistare Dana Reizniece-Ozola: Iekrampējoties amatā, tu pazaudē drosmi pieņemt labus lēmumus

Pieturzīmes

• Dzimusi 1981. gada 6. novembrī Kuldīgā.
• Šogad kļuvusi par Starptautiskās šaha federācijas (FIDE) rīkotājdirektori un viceprezidenti.
• Bijusi vairāku Saeimas sasaukumu deputāte (no ZZS partijas), ekonomikas ministre un finanšu ministre. Tagad nolikusi deputātes mandātu. 
• Maģistra grāds tulkošanā un terminoloģijā, maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā.
• Strādājusi Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā. 
• Šaha lielmeistare, bijusi Latvijas un Eiropas čempione šahā. 
• Precējusies. Četri bērni: Helēna (17), Aleksa (12), Sofija (9), Herberts (drīz būs 8).

– Jūs šorīt arī esat izkāpusi no āliņģa? Izlasīju jūsu feisbuka profilā par ziemas peldēm piemājas dīķī. 
– Šorīt vēl nepaguvu, āliņģis bija aizsalis. Aizbraukšu mājās, pārģērbšos un tad aiziešu uz dīķi. Tā ir rakstura audzināšana – brīžiem ir grūti sevi piespiest. Bet man patīk tādas lietiņas, kas audzina raksturu. Tā jau ir mazā dienas uzvara. Turklāt pelde dod enerģiju, pēc tam fiziski ir ļoti laba sajūta.  

– Cik laika jums vajadzēja, lai atbildētu uz piedāvājumu tik krasi mainīt dzīvi? 
– Kad FIDE prezidents piezvanīja un piedāvāja šo darbu, es jautāju, cik man laika domāt, un viņš teica – nedēļu. Es palūdzu divas, bet tas ievilkās uz diviem mēnešiem. 

– Kādi bija tie plusi un mīnusi, kurus nācās apdomāt?
– Pluss ir tas, ka šī joma ir tuva manai sirdij. Šahu nekad neesmu pametusi, joprojām, jau kopš 1998. gada, esmu Latvijas izlases kapteine. FIDE ir lielākā šaha organizācija un pārstāv visas pasaules federācijas. Turklāt ir ļoti interesanti strādāt starptautiskā organizācijā.  

Šahs strukturē prātu un daudz iemāca. Šis princips man noderējis politikā – vienmēr jārēķinās, ka tev ir pretinieks.

Tas, kas atturēja, – desmit gadu esmu darbojusies politikā. Politika ir maratons – lai gūtu panākumus, distancē jābūt ilgāk. Desmit gadu ir laika sprīdis, kad politiķis uzaudzējis kādus politiskos muskuļus, ieguvis atpazīstamību, varbūt uzticību. Bet es pametu spēli, neizspēlējot līdz galam. Taču politikā jāuzmanās kļūt no tās atkarīgam. Iekrampējoties amatā, tu pazaudē drosmi pieņemt labus lēmumus. Jo labi lēmumi ne vienmēr ir populāri. Ja visu laiku baidies par reitingu, tad daudz mazāk vari izdarīt. Un vēl – ilgi esot tajā vidē, sevišķi Saeimā, var atrauties no realitātes un pazaudēt pārliecību, ka dzīvē var darīt arī ko citu. Man šis ir labs brīdis vismaz izmest loku. 

– Kas īsti jūs pašlaik esat? Kāda miljona pasaules šahistu prezidente?