Režisors, runas skolas dibinātājs un lektors Viesturs Meikšāns: Kas ir veiksmīga publiskā runa?
Runāšana un balss ir indivīda portreta nozīmīga daļa – tas, kā mūs uztver apkārtējie. No runas kvalitātes atkarīgs arī mūsu imidžs – vēstījums, ko atklājam par sevi kā personību un ar ko paliekam atmiņā citiem. Pastāv mīts, ka runāt mēs visi puslīdz veiksmīgi esam iemācījušies, – ko tur daudz uzlabot?
Foto: Andrejs Nikiforovs
Patiesībā par balsi un runas kvalitāti jārūpējas, tāpat kā to darām ar fizisko ķermeni, trenējoties sporta zālē vai ievērojot sabalansētu uzturu. Nevar noliegt arī psiholoģisko faktoru – jo labāk spējam vārdos noformulēt savas domas, idejas, sajūtas, jo pārliecinošāks ir mūsu skanējums apkārtējo ausīm, un tas lielā mērā ietekmē mūsu pašvērtējumu.
Atmiņā paliekošākie un labākie runātāji ir tie, kuriem ir, ko teikt. Sākumā ir jānoformulē doma, ideja, un tikai pēc tam mēs to ietērpjam vārdos.
Apkārtējie pēc mūsu balss var pateikt, kā jūtamies patiesībā, sajūtot mikroizmaiņas mūsu intonācijā, – vai, piemēram, esam pozitīvi uzvilkti vai, gluži pretēji, nomākti. Izdzirdot savu balsi kvalitatīvā diktofonā vai televīzijas kameras ierakstā, mums atklājas savs intīmais portrets, un bieži vien tas ir tik distancēts no ierastā, ka liek justies neveikli. Vai tiešām tā skan mana īstā balss?
Ieraksta klausīšanās ir viens no veidiem, kā labāk iepazīt sevi un savu patieso skanējumu ārpasaulē. Un, iespējams, nolemt kaut ko mainīt. Visbiežāk mūsu skanējumu nosaka fizioloģiskā iedzimtība, tāpat kā kāds piedzimst garāka auguma, cits – īsāks. Katram cilvēkam ir daudz rezonatoru, no kuriem ikdienā izmantojam tikai nelielu daļu, un ar pareizu tehniku – rezonatoru atvēršanu un balss nostādīšanu – ir iespējams panākt labāku skanējumu, veselīgāku runasveidu, kas nenogurdinātu balss saites.
Arī logopēdiskā izpratnē ir dažādi vingrinājumi, kas pieejami pat digitālā versijā un attīsta mutes muskulatūru, izrunu, dikciju. Tie var palīdzēt uzlabot čerkstošu, sīcošu, pīkstošu balsi, pārveidojot daudzveidīgākā un krāsainākā skanējumā. Bieži vien pats cilvēks nemaz nepamana, ka rada čerkstošam radio līdzīgu skaņu, kas ļoti disonē ar viņa izskatu. Komunikācija ar cilvēku, kam ir spalga, nedabiska balss, nebūs patīkama. Jāsaprot, ka nav iespējams pārkausēt tenoru par basu, taču ir iespējams savā dabas dotajā amplitūdā veikt būtiskus uzlabojumus. Savs īstais, komfortablais skanējums ir jāmeklē. Kad ar balsi viss ir kārtībā, varam pāriet pie publiskās uzstāšanās.
