Reinis Rubenis atklāti par iemesliem, kāpēc pametis Swedbank un ForteBank
Šī nebūs tradicionālā SANTAS vīrieša portretintervija. Tā būs saruna par izvēli – augsta līmeņa vadītāja lēmumu krasi mainīt ierastos apstākļus. Laikā, kad dzīve piedāvā arī neprognozējamus notikumus, šāda saruna var būt noderīga daudziem. Bijušais AS Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis pagājušā gada decembrī paziņoja par savu aiziešanu no amata, kļūstot par Kazahstānas privātās bankas ForteBank vadītāju.
Foto: no personiskā un izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
Ja man kāds kādreiz gribēs pārmest, ka neizeju ārpus komforta zonas, tad aizvadītais janvāris ir pierādījums, ka pilnīgi noteikti tā nav.
– Esi minējis savos sociālajos kontos, ka, līdzīgi kā minūtē var piedzīvot veselu dienu, tev šis pusgads ir bijis kā vesela dzīve. Ar ko tā atšķīrās no līdzšinējās?
– Droši vien jāsāk ar iepriekšējās dzīves noslēgumu, jo četrpadsmit gadi Swedbank un pieci no tiem vadītāja postenī man ir bijuši ļoti labvēlīgi. Bet vadītāja cikls ir aptuveni septiņi gadi, kamēr viņš izveido savu vilni un tas aiziet skaistā trajektorijā. Lai arī oficiāli varēju bez bažām strādāt vēl vismaz divus gadus, nekādā ziņā negribēju piedzīvot norietu, kurā pats kļūstu nevērīgāks, mazāk motivēts vai dzīvāks. Esmu redzējis kolēģus Igaunijā vai Lietuvā, kurus nomaina piespiedu kārtā, un tad iestājas liels rūgtums. Swedbank atdevu savu sirdi un dvēseli, un, ja tad atnāk rūgtums, tas sabojā atmiņu mantojumu. Tāpēc manā lēmumā aiziet priekšlaikus, atsaucoties ļoti detalizētam un stratēģiski pamatotam piedāvājumam LinkedIn, nebija neviena nepareiza momenta. Vēlme aiziet zenītā bija viena trešā daļa no mana lēmuma.
– Kam pieder pārējās divas trešdaļas?
– Milzīgs aspekts manā dzīvē ir manu bērnu izglītības iespējas, un meitenēm Astanā būtu bijusi iespēja mācīties britu Haileybury skolā. Iepazinos ar angļu izcelsmes direktoru, nojautu skolas garšu un sapratu, ka potenciāli viņām tas varētu būt labs pavērsiens izglītībā. Tagad šis jautājums man joprojām paliek atvērts. Trešā trešdaļa ir ģimenes dinamika, kad jūti, ka dzīvē ir kaut kas jāpamaina, jo abiem ar sievu rodas vēlme piedzīvot ko jaunu.
– Vai tevi nebaidīja, ka nāc no sakārtotas skandināvu bankas, bet Kazahstānā, pieļauju, valda citi likumi un tikumi. Tu esi filozofiski vērsts, moderns profesionālis, bet tur vide varēja būt pavisam citāda.
– Kāpēc tu domā, ka mani neinteresē cita pasaule un citādais? Tā ir fascinējoša. Šī augošā un dinamiskā valsts man, starp citu, ļoti patika. Visur notiek attīstība, būvniecība, dzimst bērni, tiek būvētas skolas, stadioni, ir apjomīgi ieguldījumi gandrīz visās industrijās.
