Rakstniece Laima Kota: Mati ceļas stāvus, kas pasaulē notiek ar vīriešiem

Pieturzīmes

• Prozaiķe, 10 grāmatu autore, iepriekš pazīstama kā Laima Muktupāvela.
• Popularitāti ieguva ar savu pirmo romānu Šampinjonu derība.
• Jaunākais darbs – romāns par Anšlavu Eglīti Cilvēks ar zilo putnu.
• Precējusies ar turku dzejnieku Ahmetu Kotu, dzīvo Stambulā.
• Četru nu jau pieaugušu bērnu – trīs meitu un dēla – mamma.
• Vasaru pavada lauku mājās Gulbenes novada Tirzā.
• Glezno miniatūras, šuj un ada.

Turcijā galavārds pieder vīrietim, un paldies Dievam, ka tā, bet – ne mājās.

Uz jautājumu, ko atvest ciemkukulim, Laima izšauj – siļķes! Vēlams – sālītas un eļļā. Siļķes Laimai garšojot, un Turcijā tādas nevar dabūt. Bet šķidrums aiziešot kurmju rakumos – tā esot laba metode cīņai ar dārza uzracējiem. 

Norunātajā dienā Laima mūs sagaida mājas ceļa galā – smaidoša un ziedoša, kopā ar divām mazmeitām. Sirmie mati vijīgi apņem seju – tik mīkstus matus varot iegūt, tos mazgājot turpat piemājas dīķī. Dīķī arī skaļi kurkst vesela armija prinču – mazmeitas peldēdamās nevarot vien izvēlēties, kuru no visiem prinčiem bučot. Uz apaļā galda – mājās gatavots atspirdzinošs rabarberu kvass, kas vairāk garšo pēc vīna. Dobēs zied puķes, siltumnīcā gatavojas tomāti, bet ķirbju stādi gan sākuši augt tikai tad, kad katram iedots savs vārds. Laukos kā jau laukos – pilns ar mušām un odiem, kas ik pa laikam cenšas pie kāda no mums ieturēt maltīti. Laima ik pa laikam skaļi nosit pa odam uz kāda no atbraukušajiem viesiem. «Atvainojiet,» viņa saka, «nevaru uz to skatīties!» Sarunas laikā mēs ne tikai sitam odus, runājam par grāmatām, sievietēm, bioloģiju, bet arī mācāmies izkustināt ausis un skalpu. Laima patiešām ir īsta ausu kustināšanas virtuoze!
 
– Skalā līdz desmit – cik ļoti bijāt noilgojusies braukt uz Latviju?
– Vienpadsmit! Nē, divpadsmit! Tas bija jau pilnīgi neiespējami. Man bija nopirkta biļete jau uz pagājušā gada maiju, un tad tik nāca īsziņas – šis lidojums atcelts, šis, arī šis. Un tā katru mēnesi, bet – es cerēju un cerēju.