Radošuma treniņš. Uzvelc krāsainas zeķes un kāp uz jumta – tur noteikti ir jaunas idejas
Lai gan runas par radošumu ir modē jau labu brīdi, kovidlaikā tas kļuvis par vienu no izdzīvošanas atslēgvārdiem. Kad esam spiesti mainīt savus ieradumus, meklēt jaunus veidus, kā strādāt un dzīvot, talkā var nāk radošā domāšana.
Foto: Shutterstock
Konsultē ELĪNA MIĶELSONE,
vadības zinātņu doktore, LZP eksperte,
SIA Idea Innovation Institute PostDoc pētniece,
radošās domāšanas pasniedzēja,
Ideju fitnesa trenere
Radošums ir sistēma, nevis haoss
Kas īsti ir radošā domāšana? Ar to lielākoties tiek saprasts jaunu un noderīgu ideju radīšanas process.
Radošā domāšana noderēs gadījumos, kad sastopamies ar jaunu vai neskaidru problēmu.
Viens no radošās domāšanas teorijas pamatlicējiem, sešu cepuru metodes izgudrotājs Edvards de Bono uzsver, ka radošo domāšanu var iemācīties un pienācīgā līmenī uztrenēt jebkurš. Savukārt Lietuvas pētnieks Leons Jovaiša radošo domāšanu dēvē par augstāko produktīvās domāšanas formu, kas ir sarežģītāka pat par loģisko domāšanu. Kāpēc tā?
Loģisko domāšanu izmantojam, kad problēma ir skaidri saprotama vai zināma, tad mēs to definējam un izvēlamies vienu labāko risinājumu. Radošā domāšana noderēs gadījumos, kad sastopamies ar jaunu vai neskaidru problēmu, kuras potenciālos risinājumus labākajā gadījumā varam tikai nojaust. Tātad šī ir domāšanas augstākā forma, kas ļauj ne tikai definēt problēmu, bet arī piemeklēt tai labāko risinājumu. Uz to ir spējīgs jebkurš.
