Pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs: Tagad jauniešiem viena no populārākajām lietām ir graizīšanās
Tāda sajūta, ka rakstnieks un pusaudžu psihoterapeits NILS SAKSS KONSTANTINOVS nodzīvojis jau vairākas diezgan atšķirīgas dzīves. Šoruden Nila jaunais sākums būs tikko atvērtais Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs. Un vēl viņš pirmoreiz mūžā pats izaudzējis baltu rozīti.
Foto: Matīss Markovskis
Pieturzīmes
• Dzimis 1983. gadā.
• Mamma – basketbola trenere Maija Kubliņa, tēvs – basketbola treneris Anatolijs Konstantinovs. Sakss ir Nila literārais pseidonīms.
• Pusaudžu psihoterapeits, ieguvis maģistra grādu psiholoģijā un maģistra grādu teoloģijā. Izveidojis Pusaudžu resursu centru. Tagad kopā ar kolēģiem izveidojis Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centru, kur strādā par psihoterapeitu.
• Pasniedzējs Latvijas Universitātē.
• Rakstnieks un publicists, rakstījis prozu un stāstus, kopā ar Jurģi Liepnieku sarakstījis kriminālromānu Nāve nav beigas utt.
– Ar ko šis rudens tev kā pusaudžu psihoterapeitam ir citāds? Vai jūtamas kādas pēdas no ārkārtējās situācijas laika?
– Neviens īsti nezina, kas tagad būs, un trauksme pamanāma gan bērnu, gan vecāku, gan pedagogu vidū. Gaida kovida otro vilni, skolās jauni noteikumi, ir liela nenoteiktība. Problēmas pamatā radās bērniem, kam tās bija jau pirms tam, – ja bija trauksme, kovids to uzdzina kosmosā, un tagad grūti atsākt skolu. Neko labu nedod arī ļoti aktīvā tālmācības skolu kampaņa.
Vienmēr būs maza daļa pusaudžu, kurus vajadzēs izņemt no ģimenēm.
Agrāk tā mācījās bērni ar smagu invaliditāti, sportisti, bērni, kas pārcēlušies dzīvot ārzemēs, – tagad to sajutuši kā biznesu un aktīvi reklamē, bērniem sūta piedāvājumus: pārej uz tālmācību un laimē 100 eiro! Realitātē tā ir mācīšanās pie datora. Ir ļoti neveselīgi neiet uz skolu, tas laupa svarīgas attīstības iespējas. Bet daļa riska pusaudžu līdz ar to vispār pārstāj iet ārā no mājas. Tā bija lielākā kovidlaika problēma. Bet ilgtermiņa efektus mēs vēl redzēsim. Kā ar visām krīzēm – sliktāk ir tiem, kuriem bija slikti jau pirms krīzes, savukārt tie, kuriem bija labi, adaptējas. Vēl ir maza daļa, kuriem tas nāk par labu, piemēram, tie, kam lielas sociālās trauksmes, vai autisma bērni.
– Šoruden bija daudz strīdu par Bruknas kopienu, kur atklāja pārkāpumus pret bērniem. Ko, tavuprāt, sarežģītu pusaudžu audzināšanai var dot tāda kopiena un fiziskais darbs?
