Kāpēc uzslava ir inde darbaholiķim?
Kad Latvijā nomirst kāds gados relatīvi jauns cilvēks, kurš darbā sevi ir nesaudzīgi dedzinājis, apkārtējie mēdz cildināt aizgājēju par viņa nesavtīgo strādāšanu un paveiktajiem darbiem. Vairākumam garām paslīd fakts, ka dažkārt patiesībā godināts nevis cilvēks, bet gan viņa darbaholisms. Brīdinām: šis būs visai skarbs skatījums uz darbaholismu. Jo būtībā jau tā ir tāda pati atkarība kā alkoholisms…
Foto: Shutterstock
Varoņa tipāžs
Jebkura atkarība ir jūtu slimība. Un tās saknes nav atraujamas no bērnības pieredzes. Lai bērns spētu izaugt psiholoģiski vesels un laika gaitā kļūtu par nobriedušu pieaugušo, viņam nepieciešama vide, kurā vecāki rada drošības un stabilitātes izjūtu, kur blakus ir pieaugušie, kas spēj palīdzēt bērnam izprast viņa emocijas un tās paust sociāli pieņemamā veidā, kā arī rada skaidrus vērtību orientierus. Diemžēl Latvijā netrūkst līdzatkarīgu ģimeņu, bet ģimenēs, kur kāds no vecākiem ir atkarīgs no apreibinošām vielām, datoratkarības vai darbaholisma, izaug bērni ar ievainotu pašvērtību. Šis ievainojums prasa dziedināšanos, un tas katram būs savs – viens dzers, cits lietos narkotikas vai būs seksa atkarīgs, vēl cits nevarēs atrauties no datora, bet kāds kļūs par darbaholiķi. Šādi atkarību apburtais loks turpinās no paaudzes paaudzē.
