Psiholoģe Evita Štāla: Ja mums ir bail atšķirties, mēs sākam nosodīt tos, kas izlec
Pasaulē viss nenotiek pēc plāna, vēl jo vairāk – tieši mana plāna. Mēs visas taču to zinām. Un tomēr – kāpēc daži cilvēki, viņu izskats vai rīcība mani tik ļoti kaitina vai pat aizskar, lai gan tam nav tiešas ietekmes uz mani?
Foto: Shutterstock
Psiholoģe Evita Štāla
Nesen, gatavojoties kādai sarunai, atradu sen uzrakstītu frāzi, ka visvairāk mēs nogurstam no savām nemitīgajām gaidām. Tas man lika aizdomāties par tām plašākā kontekstā: vai gaidas liek mums piedzīvot arī vilšanos un dusmas?
Ja godīgi palūkojamies, kā mēs reaģējam, ja kāds rīkojies vai izskatījies citādi, nekā mums šķiet pieņemami, izrādās, ka tik pieņemoši nemaz neesam.
Mēdzu jokot, ka teorijā visi esam gana spēcīgi, – cilvēki patiesi arvien vairāk zina par dažādiem psiholoģiskajiem aspektiem, viņi uzdod jautājumus un meklē atbildes. Tomēr zināšanas par cilvēka psiholoģiju ne vienmēr paredz prast tās lietot savā ikdienā – aiz šī akmens bieži mēdzam aizķerties, jo vieglāk ir pamanīt citu rīcību, nevis savējo.
Teorētiski vairākums no mums akceptē to, ka katrs drīkst darīt ar savu dzīvi to, ko vēlas. Bet, ja godīgi palūkojamies, kā mēs reaģējam, ja kāds rīkojies vai izskatījies citādi, nekā mums šķiet pieņemami, izrādās, ka tik pieņemoši nemaz neesam.
