Pensionāra smilškastīte. Liepājnieks ar hobiju, kuru apbrīno pat Maestro
Melomāns, krodzinieks un nedaudz mūziķis – tā īsumā varētu raksturot Raiti Pavloviču. Viņa savāktā Raimonda Paula skaņuplašu kolekcija līdz novembra beigām apskatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Foto: Egons Zīverts un no Raita Pavloviča personiskā arhīva
Raitis Pavlovičs ir dzimis, audzis liepājnieks, savulaik bijis leģendārās grupas Līvi tehniskais darbinieks un saimniekojis slavenajā kafejnīcā Ilze. Tagad pašā Liepājas centrā izveidojis mūzikas telpu Vinilkoks, kur apskatāma liela skaņuplašu kolekcija ar Latvijas mūziķu autogrāfiem un palaikam pulcējas domubiedri. Nesen, piemēram, ienācis līvs Ainars Virga un uzdāvinājis krūzīti ar grupas logo.
Vinilkokā tiekamies arī mēs. Skaļi skan grupas The Beatles ieraksts Ticket to Ride un Raitis stāv aiz letes, kas izveidota no pagājušā gadsimta 20.–30. gadu kumodes un savulaik atradās kafejnīcā Ilze. Bītli ir viņa mīļākā grupa. Piedāvā kafiju no automāta, bet, kolīdz apsēžamies pie galdiņa, ienāk kāds vīrietis. Viņu interesē blakus telpā izliktās mantas, kas palikušas no ēdināšanas biznesa laikiem un no kurām bijušais krodzinieks pamazām atbrīvojas.
Tu paņem rokās plates vāku – tas jau ir notikums. Apsēdies, ielej dzērienu, klausies un baudi. Vinila plate ir kā vīruss, kas piesaista.
Kad telpa būs tukša, tajā plānots izveidot pastāvīgo ekspozīciju ar Raimonda Paula skaņuplatēm, kas izstādes veidā visu šo gadu ceļoja pa Latviju un bija apskatāmas astoņās vietās. Atklāšana notika janvārī Liepājā, sasaucoties ar Maestro 87. dzimšanas dienu, bet noslēgums ir Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Vēl to izrādīja Talsos, Ventspilī, Aizputē, Ādažos, Brocēnos un Kuldīgā. Skaņuplašu kolekciju izstādē papildina Aigara Hibnera uzņemtās bildes. Viņš Paulu fotografējis jau sen – kopš laikiem, kad vēl strādāja Liepājas rajona laikrakstā Ļeniņa Ceļš.
Gandarījums
Stāsts par izstādi šogad iekļuva daudzos Latvijas medijos. Jautāts, vai izbauda slavas brīdi, Raitis attrauc, ka drīzāk jūt gandarījumu par paveikto. «Kaut ko normālu vismaz savā dzīvē esmu padarījis,» viņš pieticīgi saka. Paldies!, ko izstādes viesu grāmatā Rīgā ierakstījis Maestro, Raitis pielīdzina Triju Zvaigžņu ordeņa saņemšanai. «Viņš ir vienreizīgs cilvēks, ar īpašu humora izjūtu un ironiju! Visi apkārtējie zina, ka ar pateicības vārdiem nemētājas.»
