«Pārcilvēciskas atklāsmes man neatnāca.» Svētceļnieces dienasgrāmata 2. daļa
«Kāda tu esi malace! Es arī jau sen par to sapņoju!» tie ir vārdi, kurus man šoruden nācās dzirdēt vairākkārt. Ja godīgi, es nepaveicu neko sevišķu, tikai nogāju 299 kilometrus un piedzīvoju divas brīnišķīgas nedēļas ceļā. Un jau tagad ļoti gribas iet atkal!
Foto: no personiskā arhīva
Ceļš sauc tik spēcīgi, ka nopērkam turziņu ceptu kastaņu un pa romiešu tiltu dodamies pāri upei – tālāk.
6. diena.
16 kilometri
Šī ir mūsu šaubu diena. Varbūt uz vienu dienu palikt Ponte de Lima un izbaudīt pilsētiņu? Miglainais rīts ir tik daudzsološs. Platānu alejā ievācies senlietu tirdziņš – inkrustētu lādīšu, senu telefona aparātu, pulksteņu kolekciju, vecu mežģīņotu galdautu, biedējošu rotaļlietu, smalku terīņu un citu burvīgu vecu lietu brīvdabas izstāde. Taču drīz sāk dīdīt savāds nemiers: kā, un mēs neliksim plecos somas un neiesim?! Ceļš sauc tik spēcīgi, ka nopērkam turziņu ceptu kastaņu un pa romiešu tiltu dodamies pāri upei – tālāk.
