Oskara Ranceva mamma Ilze: Pieņemu, ka mans dēls ir slims, bet to, ka viņš ir slepkava, – nē
«Sešpadsmit gadu gājusi cauri izmisumam un asarām, vēlos aizstāvēt gan sabiedrību, gan cilvēkus ar psihiskām slimībām. Ir ļoti svarīgi katram no viņiem atrast īsto vietu, lai cilvēks neapdraudētu ne sevi, ne citus,» saka ILZE PATERSON. Viņas dēls OSKARS pēc kaimiņa nogalināšanas jau trešo gadu atrodas stingra režīma psihiatriskajā slimnīcā Skotijā.
Foto: Matīss Markovskis
Vispirms izlasu vien pārdesmit eksemplāros izdoto grāmatu Šizofrēnija iesācējiem. Uz vāka sniegbalts, gluds uzvalka krekls ar viegli sasietām piedurknēm, krekla apkaklītē autora vārds – Oskars Rancevs. Kvalitatīvas fotogrāfijas: ģimene, draugi, kolēģi, Oskars 2010. gadā TV šovā Dejo nost! un 2015. gadā šovā Lauku sēta. Labā, līdz kaulam atklātā valodā Oskars raksta pats par sevi, līdzās – tuvinieku, draugu un kolēģu stāsti par viņu.
Oskars, būdams krīzē, nogalināja kaimiņu. Otrs kaimiņš, to redzot, nomira no sirdstriekas.
Viss sākās, kad Oskars pēc vidusskolas sāka studēt. Skaists, enerģisks, pieklājīgs. Dejoja Latīņamerikas dejas, aizrāvās ar Austrumu filozofiju, kļuva par veģetārieti, pārtrauca smēķēt, pilnībā atteicās no alkohola. Un… kādā rītā pamodās īpašāks, spēka, enerģijas, entuziasma, neizmērojamas pasaules mīlestības pilns, galvā – mežonīgs ideju un domu ātrvilciens par to, kas un kā jādara. Sāka atbrīvoties no materiālajām vērtībām. Saplēsa un izmeta visus deju sacensībās iegūtos diplomus, atdeva mammai deju kausus, tētim medaļas, skolai grāmatas, draugiem pulksteņus un mobilo telefonu.
