Operdziedātāja Kristīne Opolais: Nedrīkstu atvērt sirdi, jo kļūstu vīrietim liktenīga…
Uz sarunu viņa atnāk garā melnā zīda kleitā, košā apmetnī, ar izcila zīmola somu rokās. Atsakās no ogām un uzkodām, jo pirmo reizi esot izvēlējusies diētu. No intervijas šoferis aizvizina viņu uz mājām tikpat izcila zīmola limuzīnā. Pašas pelnītā. Viņa ir pasaules līmeņa zvaigzne. KRISTĪNE OPOLAIS. Visu sarunas laiku vēroju viņas plastiskās kustības un juteklisko pasaules uztveri. Brīžiem šķiet, ka man pretī sēž melna zīda pantera. Par spīti pandēmijai, atvadoties mēs sirsnīgi sabučojamies, kaut arī esam tikko iepazinušās.
Foto: no personiskā arhīva (Polīna Viļuna)
Mani brīdināja – nevajag veidot attiecības ar tenoru, jo daudzi no viņiem neuzvedas kā vīrieši.
– Esmu novērojusi: ja aizvadītais izolācijas laiks ir pasaudzējis no slimības, tad visbiežāk cilvēkos tāpat ir atstājis kādu traumu – vai nu profesionālajā dzīvē, vai attiecībās. Kā ir tev?
– Par to bieži domāju, bet man šī situācija tomēr ir bijusi ar pluszīmi. No manas dzīves aizgāja cilvēki, kuriem jau bija jāaiziet ātrāk, tikai pati negribēju redzēt patiesību. Šajā laikā nomainīju savu aģentu un personālo asistenti, ar kuru strādāju astoņus gadus. Pēkšņi atklājās daži fakti. Neko darīt, tuvākie cilvēki bieži vien ir lielākie nodevēji. Nekas traģisks nenotika, tikai savu dzīvi attīrīju no nevajadzīgiem cilvēkiem.
