Neredzīgā pianiste Vlada: Vari neredzēt ar acīm, bet redzēt ar sirdi

Pirmoreiz Vladu ieraudzīju pirms gada pasākumā, kas veltīts dažādībai un integrācijai. Trausls, meitenīgs stāvs, tāds, ko gribas pasargāt. Viņa stāstīja, kā sabiedrībā jūtas neredzīgs cilvēks, dalījās pārdomās un savā pieredzē. Cita starpā arī atklāja – par savu privātskolotājas darbu, mācot klavierspēli, viņa prasot mazāku atalgojumu nekā redzīgie skolotāji. Tajā mirklī samulsu un pārvaicāju, vai esmu pareizi sapratusi. Un Vlada paskaidroja: «Esmu neredzīga, tāpēc man jābūt pateicīgai, ka man ir darbs.» Šos vārdus gada garumā ik pa laikam atcerējos. Un nolēmu, ka gribu Vladu satikt vēlreiz. 
Kad uzrunāju viņu intervijai, Vlada atbild – par sevi stāstīt īsti negribot, labprātāk runātu par neredzīgo integrāciju sabiedrībā. Bet, piekritusi sarunai, viņa atveras arī stāstam par sevi. 

Visus ierobežojumus var pārvarēt

Vlada piedzima neredzīga. Redzīgu vecāku ģimenē, un arī viņas māsa redz. Vlada atceras, ka bērnībā gan redzējusi gaismu, nedaudz krāsu un kontūras. Gaismu viņa jūt joprojām, piemēram, telpā, kur runājamies, ir liels logs, caur kuru plūst gaisma, un Vlada to sajūt. «Redzīgs un neredzīgs cilvēks ir divas dažādas pasaules. Un cilvēkiem, kuri ir neredzīgi kopš dzimšanas, nemaz nav tik grūti, kā jūs varbūt iedomājaties, – viņiem tā ir ikdiena, viņi dzīvo savā unikālajā pieredzē. Protams, ir ierobežojumi, bet 21. gadsimtā tos visus, ja ļoti grib, var pārvarēt.» Runājot par tīri sadzīviskām lietām – draudzene vai māsa palīdz Vladai izveidot apģērbu komplektus, lai negadītos apģērbties nesaskaņoti vai nepiemēroti. Savukārt iepirkties Vladu pavada vīrs. Viņa ziņā, protams, ir arī visi tradicionālie vīriešu darbi – iesist sienā naglu vai pielikt skapīti, bet ar pienākumiem virtuvē Vlada labi tiek galā pati.» 

Saskarsme ar citiem bērniem bija ļoti dažāda, varbūt kādi nesaprata mani, mazāk komunicēja.

Dzīvē viņa sasniegusi daudz – ieguvusi trīs augstākās izglītības (Vlada pati kautrīgi piebilst, ka doktorantūras studijas vēl nav pabeigusi), apguvusi piecas valodas – brīvi runā latviski, krieviski, poliski, angliski, saprot un var sarunāties spāņu valodā.