Neona valdzinājums jeb azartspēļu posts – no vēlmes uzvarēt līdz vēlmei darīt sev galu
Azartspēles nav nekas jauns, un šī nodarbe nav norimusi arī pandēmijas laikā, lai gan spēļu zāles ir slēgtas. Kurā brīdī atpūta un bauda pārvēršas par mokošu atkarību un vai no tās ir izeja – par to saruna ar Izložu un azartspēļu inspekcijas psiholoģi MAGDALĒNU PRANAITI. Viņa jau vairāk nekā gadu bez maksas konsultē spēlmaņus un viņu ģimenes locekļus.
Foto: Shutterstock
MAGDALĒNA PRANAITE,
azartspēļu inspekcijas psiholoģe
– Šika dzīve, dārgas automašīnas, nauda – gan kino, gan azartspēļu reklāmas spēlmaņus rāda kā īstus veiksminiekus. Bet kā ir realitātē? Kāds ir tipisks azartspēļu spēlmaņa portrets?
– Mīti par azartspēlēm joprojām ir dzīvi gan kino, gan dzīvē, arī presē ik pa laikam lasām, ka kāds laimējis lielu naudu un ir bezgala priecīgs. Taču nekad nestāsta, cik daudz naudas viņš ir iztērējis, lai šo vinnestu laimētu… Kazino un spēļu zāles šobrīd ir slēgtas, bet online spēles un sporta spēļu derības kļūst arvien populārākas, un mīts, ka tas ir veids, kā laimēt naudu, joprojām ir dzīvs. Vajag tikai zināt, kā. Vajag tikai būt gana gudram – kā Džeimsam Bondam, kurš māk spēlēt tā, ka vinnē vienmēr. Taču tipiskais spēlmanis nav nekāds superaģents, bet gan parasts vīrietis vecumā līdz 40 gadiem, ar vidējo izglītību, bet mēdz būt ar augstāko, īpaši online spēlmaņi. Bieži tas ir cilvēks, kurš netiek galā ar saviem impulsiem, kuram grūti kontrolēt savas darbības. Gribu – pērku! Gribu – spēlēju! Man vajag uzreiz!
Lai gan biežāk spēlē vīrieši, arī sievietes arvien vairāk uzņem apgriezienus.
Viņam grūti sev atteikt, grūti apstāties, noteikt limitu. Veselīgs cilvēks saprot: sāku zaudēt, viss, jāpārtrauc. Un to izdara. Bet tas, kuram grūti sevi kontrolēt, neapstājas. Daudzi spēļu zālē aizbēg no ģimenes, no kādas savas problēmas. Spēļu zāle dod šo iespēju – nonākt hipnotizējošā vidē, kur viss ir jauki: neviens neaiztiek, visi liek mierā, nevajag socializēties, katrs sēž un ir ar savu automātu.
