Neglītais skaistums. Kāpēc tas kļuvis populārs? 1
Pēdējos gados mārketingā ir parādījusies interesanta tendence – nepilnīgā, neglītā un neideālā cildināšana. Šoreiz parunāsim tieši par to, kā mēs pie tās nonācām, kur varam novērot izpausmes un kur tās var novest.
Foto: Shutterstock
Antropologi ir izpētījuši, ka cilvēkiem ir svarīgi vispirms identificēties ar kādu grupu un pēc tam tajā izcelties.
Uzņēmums Danone nupat ir izstrādājis jaunu zīmola Two Good preču sēriju Good Save. Tās ražošanā uzņēmums izmanto produktu pārpalikumus vai neglītus augļus, no kuriem veikali atsakās. Jaunā sērija parādīsies veikalos 2021. gada otrajā pusē, pirmajam Good Save jogurtam būs izglābto citronu garša. Uz iesaiņojuma būs marķējums, ka šie augļi būtu izmesti, ja tos neizmantotu par sastāvdaļām.
Fotošopa ilūziju apnikums
Sociālie mediji ir sabiedrības gaumes spogulis. Šeit mēs skaidri redzam auditorijas vērtības un aizspriedumus. Piemēram, pirms pieciem gadiem fotogrāfijas instagramā līdzinājās interneta glancētajiem žurnāliem. Šeit bija skaisti ideālie cilvēki. Viņi vienmēr labi izskatās, viņiem viss izdodas. Piemēram, ja esat māte, noteikti esat lieliskā formā, jums ir ideāli tīrs dzīvoklis, vienmēr gatavas garšīgas pusdienas, paklausīgi bērni un, protams, pietiek laika arī karjerai, vīram un draudzenēm.
Kādu laiku visi centās tiekties pēc šiem ideālajiem tēliem, savukārt pētījumus pārplūdināja satraucoši signāli: salīdzinot savu parasto dzīvi ar translējamo nevainojamo attēlu, interneta lietotāji sāka ieslīgt depresijā un jutās nelaimīgi.
Pienāca brīdis, kad mums apnika vienādie ideālie stāsti un sāka parādīties pavisam citi. Piemēram: «Jā, esmu mamma. Un jau trešo dienu staigāju ar nemazgātiem matiem, jo bērnam nāk zobi un viņš caurām dienām raud.» Kāda tur vēl kārtība, pusdienas un karjera ar vīru piedevām… Pats interesantākais, ka šie stāsti kļuva pieprasīti, jo cilvēki, kas bija līdzīgā situācijā, saprata, ka nav vienīgie tādi, un atrada šajos stāstos mierinājumu un atbalstu.
Balansējot starp FOMO un JOMO
Pētnieki runā par to, ka mēs dzīvojam uzmanības ekonomikas laikmetā, – auditorijas uzmanība ir kļuvusi par milzīgu deficītu, par kuru cīnās visi. Šajā cīņā tiek ražots arvien vairāk informācijas. Piemēram, kādā IBM pētījumā teikts, ka 90% visas informācijas ir izveidota tikai divos beidzamajos gados.
Kāpēc uzmanība ir kļuvusi tik vērtīga?
