Monika Zīle: Mūžīgo orgasmu piedzīvot nav iespējams
Šomēnes rakstniece, publiciste un žurnāliste MONIKA ZĪLE svin savu 80. dzimšanas dienu. Viņas dzīve ir bijusi tik raiba, ka stāstu pietiktu bieziem sējumiem. Apbrīnojams ir veids, kā Monikas kundze runā par grūtībām – tās nav spējušas viņu lauzt, tik acīs iedegt spītības velniņu.
Foto: Liene Pētersone
Daudzi pat neapzinās, cik savā nopietnībā mēdzam izskatīties smieklīgi.
«Esmu domājusi par cilvēku mūžu, arī par savējo. Gadu skaitlis, ko pavadām šajā saulē, nav cilvēka personīgais nopelns, to ietekmē daudzi dažādi apstākļi. Kāda man pazīstama kundze, kurai jau ir pāri 90, mēdz teikt: «Mēs neesam tie, kas ilgi dzīvo, mēs esam tie, kas ilgi nemirst.» (Garšīgi smejas.)
Kādreiz klausos savās vienaudzēs: «Es tik veca vēl nejūtos!» Nezinu, nezinu… Es jau arī varētu tēlot un uz brīdi saslieties, pie vajadzības protu uzfederēties, bet… Noveco mūsu dvēseles nams, ar to ir jārēķinās, tam jāgatavojas un jāpieņem. Bet dzīves laikā ir svarīgi prast pasmieties pašiem par sevi: daudzi pat neapzinās, cik savā nopietnībā mēdzam izskatīties smieklīgi.»
Bērnības ainas
«Es piedzimu dziļā un patriarhālā Latgalē, sādžā Petuški. Tā ir vieta starp Rēzekni un Ludzu. Kādreiz tur bija desmit sētas, tagad palikusi viena: laikmets maina arī ģeogrāfisko vidi. Latgalē nodzīvoju savus pirmos 20 dzīves gadus, pārējie pagāja Kurzemē un visilgāk – Rīgā.
