Minūti par vēlu. A-Europa līderis Artūrs Duboks par savas dzīves līkločiem
Pēc pandēmijas bezdarba un smagi izslimota kovida Artūrs Duboks un viņa grupa A-Europa katrā koncertā publikai sagādā svētkus. Tāpat kā agrāk viņš daudz dzied par mīlestību un attiecībām, kas paša pieredzē nereti bijušas ar mīnuszīmi.
Foto: Matīss Markovskis
Kad atgriezos, pa gaiteni pretī nāca mana māsa ar ziņu, ka mamma pirms minūtes nomirusi…Viena minūte, tikai viena.
Artūra dziesmām Jūrmala un Meitenes Rīgā līdzi dzied nu jau nākamā paaudze, taču deju mūzika, izrādās, nav mūziķa lielā mīlestība. Duboks turpina sapņot par savu klaviermūzikas koncertu, un viņa elks kopš Dārziņskolas zēnu kora laikiem ir un paliek Raimonds Pauls.
Bērnības vasaras Latgalē
«Vasarā varu ilgāk no rītiem gultā pavārtīties, citādi, kad meitai skolas laiks, jāceļas pirms septiņiem. Vakar vēlu, pa nakti, staigājām ar suni – mums ir Džeka Rasela terjers. Meita gribēja suni, bet patiesībā tētis ir ticis pie vēl viena bērna.
Mišelai tagad ir trīspadsmit. Man viņas vecumā visa diena no astoņiem rītā pagāja Dārziņskolā: pēc vispārizglītojošiem priekšmetiem pēcpusdienā mūzikas stundas – klavieres, diriģēšana, solodziedāšana. Mājās nokļuvu tikai astoņos vakarā, bet arī palaidnībām laiks atlika. Ar skolas puikām gados četrpadsmit jau uzpīpējām, labi, ja tikām līdz puscigaretei, nekāda liela pīpošana nesanāca – tas vairāk stila pēc. Kad aizgāju armijā un pēc tam – tad gan pīpēju divas paciņas dienā. Smēķēju līdz trīsdesmit trim gadiem – to atceros ļoti labi, jo tad sākās intensīvs darbs pie A-Europas pirmā albuma. No rīta mājās pamodos, un sākās smēķētāja klepus, uzkāpjot trešajā stāvā, jau aizelsos. Tad vienā jaukā dienā nolēmu – viss! Kopš tā laika nevienu cigareti neesmu izpīpējis.
Vienmēr esmu zinājis, kas ir labi un kas ir slikti. Ja, piemēram, runa ir par alkoholu, man nekad nav gadījies uzkāpt uz korķa uz nedēļām, pat mēnešiem, jo pēc iedzeršanas nākamajā rītā tā sāp galva, ir tik slikti, ka par alkoholu tiek aizmirsts uz vairākiem mēnešiem. Pēdējos desmit gadus, ja nu lietoju, tad tikai labu, dārgu vīnu, vairāk stila pēc. Izgaršoju kādu glāzi, tad pudele tiek nolikta, līdz pēc laika pamanu, ka dzēriens vairs nav lietojams. Agrāk pie manis bija daudz skaļu pasēdēšanu, kad salasījās mūziķi, paziņas. Sēdējām un cepām šašliku, bet tagad skaļās kompānijas ir pagātne.
