Mārtiņš Sirmais: Nebūtu vecāki likuši iet uz treniņiem, es būtu miris
Pavāru un restorānu īpašnieku Mārtiņu Sirmo, šķiet, pazīst arī tie, kuri ne reizi nav ēduši viņa gatavotu ēdienu. Laikā, kad daži populāri restorāni aizver durvis, Mārtiņš joprojām, kā pats saka, nodarbojas ar sabiedrisko ēdināšanu – vienā no viņa restorāniem var tikt pie rāmen zupas, otrā baudīt vakaru kā operas izrādi.
Foto: Ieva Andersone
Man ir uzrakstīta bēru ēdienkarte, apzināti pavāri, kuri gatavos šos ēdienus, zināma grupa, kas spēlēs, dzērienu karte arī sastādīta, vīnzinis sarunāts.
– Uzzinot, ka mums būs saruna, daži cilvēki jautāja: ko Mārtiņš tagad dara? Jo ir sajūta – ja tevis nav televīzijas ekrānos, tad kaut kur esi pazudis.
– Es jau neesmu nekāds Andris Bulis, kam visu laiku jābūt televizorā, vai mūziķis, kurš izdod nevienam nevajadzīgus ierakstus, un tāpēc viņam nemitīgi jāreklamējas. Es joprojām esmu pavārs, man pieder pāris restorāni, un dzīvoju savu dzīvi.
– Kovidkrīze tevi nekādā veidā nav skārusi – viss, kas bijis, ir saglabāts?
– Protams, ir skārusi. Bet tad, kad visi gulēja mājās un heštags bija Paliec mājās!, mēs strādājām melnu muti, lai saglābtu un pārkantētos, lai, beidzoties kovidam, mūsu restorāni nebūtu miroņi.
