Marats Ogļezņevs: Manī nav vēlmes izsisties, kaut ko iekarot
Viņa tēls nav iedomājams bez stilīgajām brillēm, un viņu pašu visprecīzāk var raksturot ar vārdu hitmeikers, jo katra dziesma kļūst par hitu. MARATAM OGĻEZŅEVAM dzīvē ir tikai divas patiešām svarīgas lietas: ģimene un mūzika. Viņš ir tik introverts, ka pat esot jāsaņemas, lai atbildētu uz telefona zvanu. Tomēr uz manu zvanu Marats atbild un intervijai piekrīt. Iespējams, tas ir arī šova X faktors nopelns…
Foto: Māris Kreicbergs
Pieturzīmes
• Dzimis 1983. gada 28. jūnijā Liepājā.
• Mūziķa karjeru uzsāka, 1998. gadā nodibinot grupu Device, ar kuru izdoti trīs studijas albumi.
• Kopā ar Emīlu Balceri izveidojis grupu Musiqq, ir tās dziesmu mūzikas un vārdu autors.
• Cieši saistīts ar grupu Bermudu divstūris, bet par to izvairās runāt.
• 2019. gadā pievienojās TV3 šova X faktors mentoru sastāvam.
• Marata dziesma Debesis iekrita tevī 2017. gadā kļuva par Muzikālās bankas uzvarētāju un saņēma arī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu.
• Ģimene: sieva Ieva un dēls Miliāns.
Esmu introverts, uz āru man neko daudz negribas izpausties, tas ģimeniskums manī ir jau no dabas.
– Grupai Musiqq raksturīgi, ka tā ik pa laikam nāk klajā ar jaunām dziesmām, nevis uzreiz ar albumu. Man vienmēr gribējies zināt, kāpēc tā.
– Dažādām grupām ir dažādi modeļi. Piemēram, Prāta vētrai ir albumi un koncerttūres. Mums tādu īsti nav – braucam un spēlējam tur, kur mūs aicina un grib dzirdēt. Izņēmums bija Musiqq 10 gadu jubilejas koncerts Arēnā Rīga, tad izdevām arī albumu 10, un vēl pirms tam bija Ziemassvētku koncerti ar albumu Silta sirds, ko paši rīkojām. Bet tagad jau vispār nekā nav. Mūzikas industrija kļuvusi sezonāla, vasarā kaut ko nopelnām un no tā pēc tam arī dzīvojam.
– Kā tu vispār izturi šo laiku?
– Cerot atkal uz vasaru. Bet pārliecības, ka būs labi, jau nav. No tās neziņas garastāvoklis iet kā pa viļņiem, vienu brīdi ir okey, bet tad uznāk pesimisms un nezini, ko darīt. Man pats grūtākais ir tas, ka pazudis ierastais režīms. Aizskatuves darbi jau notiek, bet, tā kā nav koncertu, nav arī motivācijas. Dziesmas arī rakstīt grūtāk, pietrūkst iespaidu.
Taču šim laikam ir arī pluss. Dēliņam būs pieci gadi, un sanāk, ka no viņa trīs līdz piecu gadu vecumam esam kopā septiņas dienas nedēļā. Agrāk vienmēr zināju – piektdien un sestdien strādāšu. Abi ar mazo pa māju sportojam – nopirku vingrošanai paklājus, hanteles –, pa mežu staigājam. Esmu iemācījies gatavot garšīgu plovu.
