Maija Rozenfelde: Ja produkts patiešām ir slikts, labs dizains to nogalinās
Maija Rozenfelde vada Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu un dizaineru komandu studijā KID, kuras radītos darbus atzinīgi vērtē gan visdažādāko jomu klienti, gan kolēģi un konkursu žūrijas. Abas lomas viena otru veiksmīgi papildina, jo akadēmisko vidi ļauj uzlūkot no uzņēmēja perspektīvas, bet studijā ne mirkli nezaudēt kāri radoši eksperimentēt un izvaicāt pastāvošo lietu kārtību. Ar atbruņojošu vienkāršību un vieglumu Maija sarunā stāsta, cik svarīgi ir atļaut sev spēlēties, un atklāj, kāpēc dizainā viņu interesē maratons, nevis sprints.
Foto: Lauris Aizupietis
Ieejot veikalā un parunājoties ar cilvēkiem, saproti, ka varbūt nevajag aizrauties ar savu ambīciju realizēšanu auditorijām.
– Vai tevī neveidojas pretrunas? No vienas puses, ir akadēmija ar teoriju, ideāliem un studentu maksimālismu, no otras, reālais darbs studijā ar dažādiem klientiem, budžetiem…
– Akadēmijā studentiem vienmēr saku: «Šeit jūs varat izpausties, spekulēt, zīmēt dažnedažādas teorijas. Izbaudiet un dariet to, jo tad, kad nonāksiet pie reāla pasūtītāja, tas ne vienmēr būs iespējams.» No otras puses, vienmēr prieks par klientiem, ar kuriem varam sēdēt pie viena galda un skatīties, ko mēs varam izdarīt vairāk. Lielisks piemērs ir Stenders! Šķiet, kas tad tur – unikāla pudeles vai korķa forma –, bet tas daudz liecina par uzņēmuma filozofiju kopumā, par to, kā viņi domā par savu produktu ražošanu, komandu. Tas veido zīmola raksturu.
Pēdējā laika lielākie izaicinājumi bijuši, strādājot pie rebrendinga, zīmola atsvaidzināšanas vairākiem uzņēmumiem ar senu vēsturi.. Dizaineram ir misijas apziņa, kā teicis Masimo Vigneli (Massimo Vignelli), «cīnīties pret neglīto». Tajā pašā laikā, ieejot veikalā un parunājoties ar cilvēkiem, saproti, ka varbūt nevajag aizrauties ar savu ambīciju realizēšanu auditorijām, kuras dzīvo pilnīgi citā vizuālā pasaulē. Kur ir tā robeža, kur beidzas otra izglītošana un sākas mūsu ego spēlītes?
