Maestro Raimonds Pauls: Neviens nebija tam gatavs

Tiekamies vēl vecajā gadā, un nav zināms, vai Maestro jubilejā dzīve beidzot būs atgriezusies daudzmaz ierastā ritmā. «Nu, cik ilgi tā var dzīvot? Tas nav normāli, kādā situācijā tagad esam, bet tāda ir mūsu realitāte. Visas izrādes atceltas, nekur nekas nenotiek, bet slimība iet plašumā. Kā to izskaidrot?» Raimonds Pauls ir neizpratnē.

Varu pateikt, ka es kopš 1962. gada neesmu alkoholu pie mutes pielicis. Tie ir gandrīz sešdesmit gadi.

«Neviens nebija tam gatavs. Visu pasauli otrādi apgriezis kaut kāds vīruss. Es visam kam esmu gājis cauri. Esmu piedzīvojis karu, pēckaru, kas bija smagi laiki, bet tagad visus biedē tā nenoteiktība un neziņa, ko rada arī valdības lēmumi. Nu labi, slimība uzbruka negaidīti. Tā daudzus izsita no sliedēm. Cilvēki nesaprata, kas notiek, un tad vēl šajā laikā valdība iedomājas celt nodokļus. Saprotams, ka šajā situācijā valsts ekonomika neiet uz priekšu, bet tā tas bija arī pirms pandēmijas. Kāpēc mēs visu laiku esam pēdējās vietās? Iespējas taču mums bija, bet kāpēc esam tur, kur esam? Tas pierāda, ka valstī nav bijis saimnieku. Ja korim vai simfoniskajam orķestrim ir prasmīgs diriģents, tad ir arī labs koris un spēcīgs orķestris. Viss ir atkarīgs no cilvēka, kas to kolektīvu veido un vada.

Tas, kas šobrīd notiek, ir jāpārdzīvo. Pasaulē vienmēr bijuši mēri un kari, kas prasījuši milzīgus upurus, bet dzīve turpinās. Arī pēc šīs pandēmijas turpināsies. Pēc tādiem satricinājumiem uz kādu laiku atkal ir miers un viss sagrautais jābūvē no jauna. Nu, tā arī tagad notiks.