Mācītājs Ralfs Kokins: Advente ir pilna histērijas un bezgaumīgu pārspīlējumu
Luterāņu mācītājs, Latvijas Universitātes profesors Ralfs Kokins atzīst, ka viņš ir tāds kā mazliet Grinčs, kam īsti nepatīk šis pirmssvētku laiks – visas skaļās, raibās un saskrūvētās aktivitātes traucē saskatīt Ziemassvētku patieso jēgu. Drudžainas rosības vietā viņš aicina doties klusumā un pārskatīt savus kā cilvēka pamatiestatījumus – kas īsti mums tur ir.
Foto: Māris Kreicbergs
– Jums pašam ir svētku noskaņojums?
– Ar svētku sajūtu ir pagrūti. Man tas ir pieklusināts gaidīšanas laiks. Mums katram vajag laiku klusumā, bet mums uzsvari ir pilnīgi pretēji un neloģiski. Šobrīd notiek visas milzīgās aktivitātes, pasākumi, koncerti, akcijas – tas viss Ziemassvētku gaidīšanas laikā, kam pēc savas satura jābūt pilnīgi citādam, pieklusinātam! Tam jārezonē cilvēku dvēselē, bet viss raibais šurumburums ar bimbuļiem un grabuļiem… Teikšu atklāti – īstenībā man nepatīk adventes un Ziemassvētku laiks, nepatīk visu nenormālo aktivitāšu, skaļumu, bezgaumīgo raibumu dēļ. Cilvēkiem nezin kāpēc ir sajūta, ka nu ir kaut kas jāuzbur, jādara, milzīgi jārosās. Bet vajag mieru cilvēku sirdīs, un tā nav ne cilvēkiem, ne pasaulē. Redzu, ka pat ģimenēs ir strīdi, jo viens grib skriet apkārt pa pasākumiem, bet otrs ne. Cilvēki ir pārguruši, izdevuši naudu, tad vēl ir obligātā saindēšanās ar piparkūkām – vīriešiem pat vairāk raksturīgi nekā dāmām. Tu aizej, piemēram, uz darbu, tur arī piparkūkas – nu, loģiski, ka tu ēd un ēd, līdz slikti paliek. Un tā katru gadu.
Advente ir pilna histērijas un bezgaumīgu pārspīlējumu, kas man personīgi galīgi nepalīdz sastapt īsto Ziemassvētku skaistumu.
– Tādu sarežģītu bildi jūs zīmējat…
– Adventes laikā ir nopietni jādomā par svētku saturu, Kristus nākšanu. Pēc garīgās loģikas, gaišajam prieka un gaviļu laikam vajadzētu sākties tikai Ziemassvētkos un turpināties līdz Zvaigznes dienai 6. janvārī, bet mums viss jau ir noticis adventes laikā, visi jau piekusuši. Tad ir gadumija, kas ir tādi laicīgi svētki – daļai liela pļēgurošana un ālēšanās. Un pēc tam vairs nekā… Jo vecāks kļūstu, jo mazāk man tas patīk. Tu nevari ieiet nevienā veikalā vai benzīntankā – visur kaitinošās Ziemassvētku dziesmas, ko tikai ar sakostiem zobiem var izturēt.
