Lietuviešu aktrise Ingeborga Dapkūnaite: To, ka esmu talantīga, man neviens neteica

Pieturzīmes

•  Mācījusies Viļņas Konservatorijas Aktieru fakultātē, pēc tam strādājusi Kauņas Dramatiskajā teātrī, vēlāk Jaunatnes teātrī Viļņā. Pēc tam pārcēlusies uz Londonu, vēlāk uz Maskavu. Piedalījusies izrādēs Londonā, Maskavā, Čikāgā un citur.
•  Trīs reizes bijusi laulībā, šķīrusies. 
•  Piecgadīgs dēls Alekss. 
•  Tēlojusi galveno lomu Rīgas Kinostudijas filmā Apstākļu sakritība. 
•  Par galveno lomu filmā Piemaskavas vakari ieguvusi Krievijas Kinoakadēmijas balvu Nika. Saņēmusi arī citus apbalvojumus. 
•  Lomas filmās Saules nogurdinātie, Matilde, Karš, Morfijs, Intermeitene, Ciniķi, Grigorijs R, Šerloks Holmss, Šiks, Ziemas karstums, Sarkanais zvirbulis un daudzās citās, arī seriālā Tilts. Bijušas lomas tādās filmās kā Neiespējamā misija, Septiņi gadi Tibetā un citās.

Mīļais Aleksīt, 

mums paveicies, ka šodien varu turēt tavu roku. Vēl pirms pāris nedēļām mēs dzīvojām citā pasaulē. Es gribētu tev visu paskaidrot, bet nav izskaidrojuma karam ar Ukrainu. Ciešanām, bumbām, iznīcināšanai. Uzvarētāju nebūs, karā to nav, tas nav tavs lego – atpakaļ nesaliksi. Tu esi pa pusei krievs. Es mīlu Krieviju, mīlu mūsu draugus, kas bija kļuvuši par mūsu ģimeni. Mīlu savus kolēģus un skatītājus. Tu esi krievs, lietuvietis, ebrejs un vācietis, un droši vien arī daudz kas cits. Mūsu ģimenē mācīja, ka cilvēku vērtē pēc viņa cilvēciskajām īpašībām, nevis nacionalitātes, pēc viņa spējas radīt, nevis iznīcināt. Es veltīšu visus spēkus, lai tu augtu un to saprastu. Šodien tu liec kopā savus lego klucīšus, bet es ceru, ka nākotnē tu no jauna būvēsi to, kas šodien tiek iznīcināts. Es palīdzēšu. Mammīte.

Tādu vēstuli savam piecgadīgajam dēliņam un visai pasaulei Ingeborga pēc Ukrainas kara sākuma publicējusi savā Instagram kontā.  
Mēs tikāmies svētdienas vakarā Dailes teātrī, Ingeborga šķita vienkārša un draudzīga un bieži smējās, taču aiz sava apburošā smaida prata arī labi paslēpties. Spēlējusi pie dižiem režisoriem un izcilās filmās, Ingeborga vienmēr bijusi īpaša – Krievijā kā mazliet atsvešināta baltiete, Amerikā un Anglijā kā noslēpumaina austrumeiropiete. Un neapšaubāmi ļoti talantīga aktrise. 

Kad jau bijām sākuši mēģināt, reiz tika runāts, ka pie mums varbūt atbraukšot Mels Gibsons. Nodomāju – kas tas tāds?

– Vakar Instagramā izlasīju jūsu vēstuli piecgadīgajam dēlam Aleksam un jutos ļoti saviļņota. Kādas bija emocijas, kad to rakstījāt? 
– Ir skaidrs, ka mūsu iepriekšējā dzīve vairs nav iespējama. Karš ir mainījis dzīvi visiem. 
Kad rakstīju vēstuli, domāju arī par to, ka šis ir vēsturisks laiks. Es arī iepriekš esmu piedzīvojusi vēsturiskus brīžus – deviņdesmitajos gados, kad bruka padomju iekārta. Taču ne manā ģimenē, ne starp draugiem un kolēģiem nebija naida pret krieviem. Tas, pret ko mēs nostājāmies deviņdesmitajos, bija padomju iekārta. Viļņas Krievu drāmas teātra aktieri stāvēja mums blakus un gāja uz mītiņiem, visi bija vienoti, neviens nešķiroja – tu esi krievs vai lietuvietis. Visi bija par to, lai mums, kas dzīvojām slēgtajā Padomju Savienībā, atvērtos pasaule. Bet tagad, pēc 30 gadiem, atkal sāk veidoties dzelzs priekškars. Nerunājot nemaz par to, ka iet bojā cilvēki! Šī kara sekas ir tādas, ka grūst viss, ko mēs cēlām šo gadu laikā.

– Man ir sajūta, ka šī drīzāk ir vēstule nākotnei. Jūsu Alekss vēl ir tik mazs – vai viņš to spēj saprast?  
– Viņš to ne pārāk saprot, viņš saprot tikai to, ka šis ceļojums ir tāds ļoti garš. Protams, tā ir vēstule nākotnei. Man ir atbildība dēla priekšā, jo viņš izaugs un jautās man: bet ko tu darīji tajā laikā?