Laura Dennlere: Sievietei, kura grib veidot ģimeni, ir bīstami paļauties tikai pašai uz sevi 1
LAURA DENNLERE. Iespējams, tu viņu pazīsti no Ugunsskolas, varbūt arī tev ir pārsūtīta kāda Cilvēkjaudas epizode ar pavadvārdiem: «Obligāti noklausies! Man palīdzēja, varbūt tev arī noder.» Daudzi pēc tikšanās ar Lauru ir uzlabojuši vai pat mainījuši savu dzīvi, jo Laura krāj instrumentus, kā dzīvot foršu dzīvi, un labprāt dalās ar tiem. Šobrīd viņa kopā ar savu superkomandu kaldina atkal ko jaunu un ļoti vērtīgu.
Foto: no Lauras Dennleres personiskā arhīva
Pieturzīmes
- 42 gadi.
- Studējusi ekonomiku.
- Dzīvo Šveicē, Cīrihē, kopā ar vīru Mišelu un abu diviem dēliem.
- Sevi sauc par cilvēka jaudas treneri, kas palīdz indivīdiem un profesionālām komandām apgūt iedarbīgākus veidus, kā izmantot pašiem savu spēku.
- Raidieraksta Cilvēkjauda vadītāja – podcast.cilvekjauda.lv atrodamas jau 85 vairāk nekā stundu garas epizodes, kurās Laura intervē dažādus speciālistus par to, kas palīdz dzīvot foršāk un pilnvērtīgāk.
- Instagram Lauras rakstīto var atrast: @lauradennler (angliski) un @ugunsskola (latviski).
- Mērķis – nodrošināt platformu, kurā satiekas un sadarbojas domubiedri, lai katrs uzlabotu dzīves kvalitāti sev, sabiedrībai un planētai.
– Norunājot interviju, jutu – tu esi piesardzīga, kā un ko saki. Saprotu, ka tev negribas, lai tevi pasludina par guru?
– Es nevaru kontrolēt, kā cilvēki mani uztver, bet mani tas uztrauc, jā. Es varu izstāstīt, kas darbojas man, bet katram ir jādomā pašam ar savu galvu. Latvijā mani ļoti baida skatīšanās otram mutē, gaidot, ka kāds pateiks, kurš ir tas pareizais lēmums. Ja nesanāks, vismaz varēšu vainu novelt, ja būšu klausījis citu. Tās ir grūtības uzņemties atbildību. No kurienes mums tas? Domāju, tas tāpēc, ka mūs tik nežēlīgi soda par katru mūsu kļūdu. Šveicē tas ir daudz mazāk izteikti.
– Labi, ne kā uz guru, bet ar apbrīnu gan es uz tevi skatos par tavu spēju būt tik disciplinētai. Tev ir joga, skriešana, un par spēka vingrojumiem teici: man riebjas, bet es zinu, ka vajag, tāpēc to daru. Kā tu sevi pierunā?
– Ir visvisādas metodes – man ir milzīgs metožu klāsts, no kā es katru reizi varu kaut ko izrakt. Ja mani neglābj nekas, kas jau ir manā instrumentu klāstā, tad es kā apsēsta meklēšu, kas vēl man var palīdzēt, un pēc tam to pievienošu savai izlasei. Viens no rīkiem, kas bieži noder, – ir situācijas, kad domāšana noved no ceļa. Nu, piemēram, man patīk skriešanas sajūta, kad es jau esmu skrējienā, un man patīk sajūta pēc skriešanas, bet man nepatīk, kā jūtos pirms tam un tikko sākot skriet. Teiksim, es visu dienu esmu nodirnējusi pie datora, sāk līņāt, darba vēl daudz…
