Latvietis, kurš izglāba «Porsche» – Anatola Lapiņa dēls atklāj tēva neticamo dzīvesstāstu
Svinot Porsche 75 gadu jubileju, šoruden uz Rīgas Motormuzeju bija atceļojuši tā vēsturiskie modeļi, kas tapa laikā, kad latvietis Anatols Lapiņš bija zīmola galvenais dizainers. Lapiņš, starptautiski pazīstams kā Anatole Lapine, radīja leģendārus auto, tai skaitā kulta auto Porsche 928.
Foto: no publicitātes materiāliem, Hansa Lapine personiskā arhīva un Shutterstock
Ziņas, ko par mūsu tautieti Anatolu Lapiņu var iegūt, ir visai skopas. Galvenokārt lielos vilcienos tiek pārstāstīta viņa darba dzīve un karjeras sasniegumi. Zināms fakts ir tas, ka slavenais latvietis pasaulē nāca 1930. gadā un pirmos desmit savus dzīves gadus aizvadīja Āgenskalnā. Viņa tēvs, kura asinīs ritēja latviešu un vācu asinis, bija diezgan veiksmīgs uzņēmējs. Tā kā Anatola mamma bija poliete, sākoties karam, ģimene bēga vispirms uz Poliju, uz Poznaņu, bet 1945. gadā, kad tur ienāca krievu armija, devās tālāk uz Vāciju, uz Hamburgas piepilsētu…
Lasot šo niecīgi izklāstīto biogrāfiju, nepameta doma – nu, kā tas tā var būt? Tik slavens cilvēks, turklāt vēl latvietis, un mēs par viņu zinām tik maz? Tirdīju izstādes veidotājus un uzzināju, ka Anatolam Lapiņam ir dēls, taču viņš neatsaucoties, neizejot uz kontaktu… Protams, var būt arī tā, jo mēs taču par Anatola Lapiņa privāto dzīvi neko nezinām, varbūt dēlam ir iemesls tā rīkoties?
Tomēr noskaidroju viņa vārdu, atradu, kur viņš strādā… Bet man saka – mēs jau viņam rakstījām, velti, neatbild, taču jūs varat mēģināt. Un tad atcerējos par savu paziņu Kalifornijā – tieši tur ir uzrādīta Anatola Lapiņa dēla Hansa Lapine adrese… Šķita – ja viņam uzrakstīs kāds no Amerikas, varbūt tad atsauksies? Mēģināts nav zaudēts! Lūdzu talkā paziņu. Viņa piekrita uzrakstīt e-pasta vēstuli Hansam. Pagāja nedēļa – klusums.
Un pēkšņi atskan zvans no paziņas: vai tu zini, kas man tikko piezvanīja? Tagad ir jāvienojas tikai par laiku, Hanss varot veltīt stundu sarunai WhatsApp. Mums Latvijā bija četri no rīta, bet viņam Kalifornijā – jau pievakare. Kad sazvanāmies, Hanss jūtas ļoti pagodināts un aizkustināts, ka vēlamies ko vairāk uzzināt par viņa tēvu. «Jāatzīst, ka manam tēvam dzīve bija tāda, ko varētu rādīt kino,» viņš nosaka.
