Latviešu ģimeņu stāsti, kā pārziemot siltajās zemēs
Kamēr mēs drebināmies aukstumā, slapjumā un tumsā, daži ne tikai sapņo par siltām zemēm, bet arī sapako somas, nokārto lietas un dodas turp, jā, gluži kā gājputni. Turklāt, kā izrādās, tam nevajag miljonus. Lūk, divu ģimeņu pieredzes!
Foto: Shutterstock
Šrilankā esam bijuši četrus gadus. Pagājušo izlaidām, jo nobijāmies, ka kovida ierobežojumu dēļ varētu iesprūst un netikt atpakaļ.
Pie lielajiem bruņurupučiem
Jau četras ziemas BAIBA un DZINTARS AULMAŅI kopā ar bērniem divus trīs mēnešus pārlaiž zem Šrilankas saules, netālu no siltā Indijas okeāna.
Dzintars ir sērfotājs, veikala Surf Pro īpašnieks, dažādu ūdenssporta veidu sacensību rīkotājs, daudzi viņu pazīst arī kā Pāvilostas sērfošanas nometnes organizētāju (tā notiek jau vairāk nekā desmit gadus), un ilgas pēc lielajiem okeāna viļņiem viņam ir dabisks stāvoklis. Pirms bērnu piedzimšanas Dzintars kopā ar Baibu mēdza doties tālos, eksotiskos ceļojumos ar mērķi sērfot, bet uz ilgāku prombraukšanu Baiba nekad neparakstījās: «Katru gadu, tuvojoties rudens pelēkajam laikam, Dzintars teica: eh, varētu gan kaut kur aizbraukt uz pāris mēnešiem! Bet es vienmēr biju bremzējošais faktors, jo man taču ir darbs (esmu juriste, tolaik strādāju dažādās valsts iestādēs), un vispār – kā tā var! Visu pamest un braukt? Nu nē. Bet 2016. gadā mums piedzima Luīze, un gada beigās, kad atkal nāca virsū drūmais laiks, Dzintars mani pierunāja: nu, mēģinām taču – tu tāpat esi bērna kopšanas atvaļinājumā, tikai te tu sēdi ar meitu mājās, jo ārā riebīgs laiks, bet tur – silta pludmale! Tā kā mūsu draugu lokā ir ģimene, kuri ceļoja uz Šrilanku ar mazu bērniņu, pēc rūpīgas apdomāšanas un plānošanas piekritu.
Skaidrs, ka man bija bail pērties ar mazuli tādā tālā ceļā uz valsti, kura tik ļoti atšķiras no mums ierastā. Un vēl jau mammas un tantes, kuras uztraucās – vai dieniņ, vai dieniņ! Pirms braukšanas veicu rūpīgu izpēti, runāju ar cilvēkiem, kuri tur bijuši, izlasīju pieredzes internetā, noskaidroju, vai tuvumā ir labas medicīnas iespējas un vai tur veikalos var nopirkt pamperus, ar Google Street View virtuāli izstaigāju rajonu, kurā dzīvosim. Nolēmām, ka brauksim uz diviem mēnešiem – janvāri un februāri, kad vīram veikala lietas nav tik aktīvas kā vasarā, tāpēc viņš var strādāt attālināti.»
