Lamāšanās: Nāk par labu gan garīgajai, gan fiziskajai veselībai
Lamāties un lietot rupjus vārdus normālā sabiedrībā nav pieņemts – tas ir neglīti un aizskaroši, un cilvēku, kas pasaka kādu rupjību, parasti uzskata par neaudzinātu un rupju. Tomēr lamuvārdiem ir sava vieta gan mūsu leksikā, gan emocionālajā labsajūtā, tikai jāzina īstā vieta un laiks, kad tos šaut ārā.
Foto: Shutterstock
Skaidro
Diāna Zande, zinātņu doktore klīniskajā psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālā terapeite
Sandra Vestermane, neiroloģe, kognitīvo neirozinātņu maģistre
Kāds pētījums apgalvo, ka lielas fiziskas slodzes laikā pasprucis lamuvārds palīdz labāk tikt galā ar uzdevumu, jo notrulinās sāpju uztvere.
Lamuvārdi ir sociāli un emocionāli neaizstājama, svarīga mūsu lingvistiskā repertuāra sastāvdaļa, kas palīdz mazināt stresu, tikt galā ar sāpēm, vairo spēku, izturību, saikni ar draugiem un kolēģiem, norāda uz godīgumu un augstāku inteliģenci – tā apgalvo dažādi ārzemēs veikti pētījumi. CNN savā portālā raksta, ka gandrīz katrā pasaules valodā ir savi lāsta vārdi, turklāt lādas ne tikai cilvēki, bet arī primāti, ja vien viņiem tiek dota šāda iespēja. Piemēram, šimpanzes savvaļā šim nolūkam mēdz izmantot savus ekskrementus kā sociālu signālu, kas ir paredzēts, lai atturētu cilvēkus no tuvošanās.
