Kristīne Garklāva par pašsajūtu kara pirmajos mēnešos: Man bija jāmācās smaidīt un smieties
Jau gadiem, dzīvespriecīgi vadot televīzijas rīta raidījumu, mums palīdz pamosties Kristīne Garklāva. Taču šopavasar viņa no jauna mācījās smaidīt un smieties.
Foto: Aiga Rēdmane
Tieši ar Kristīnes acīm daudzi skatījās un joprojām skatās uz notikumiem Ukrainā. Gaida un uzticas viņas sniegtajām ziņām.
IEVAS Stāstos iepriekšējo reizi Kristīne bijusi pirms pieciem gadiem. No tās publikācijas man atmiņā palicis, kā viņa izpildīja tobrīd piecgadīgā dēla lūgumu Ziemassvētku vecītim. Ernests dāvanā vēlējās… stirniņu! Mammas mēģinājumi zēnu pārliecināt, ka meža dzīvnieks nespēj dzīvot dzīvoklī, tam vieta mežā, palika bez rezultātiem. Dēls no visas sirds vēlējās stirniņu! Un ko tad darīja Kristīne? Brauca uz Līgatnes dabas parku, uzmeklēja stirniņu, pacietīgi fotografēja un filmēja, mājās izveidoja video, un tā tad arī bija dāvana svētkos. Protams, līdz ar klāt pielikto vēstuli no Ziemassvētku vecīša, kurā izstāstīts, ka stirniņa ir meža dzīvnieks, tāpēc tai jādzīvo mežā, kur to vienmēr var apciemot.
Kristīne nav tikai televīzijas moderatore, kas profesionāli stāsta par jaunākajiem notikumiem. Viņa ir apbrīnojami enerģiska un dara tik daudz! Kristīne veidojusi dokumentālas filmas par Māri Štrombergu, latviešiem Amerikā, īsfilmu ciklu Atrastā Latvija, kopā ar kolēģiem nominēta arī šāgada Lielā Kristapa balvai par labāko dokumentālo filmu (Mr. Black Stork), vadījusi īpašus pasākumus – labestības akciju Eņģeļi pār Latviju, izaugsmes un iedvesmas forumu Līdere. Aktīvā dzīvesveida piekritēja – nodarbojusies ar kaitošanu, snovošanu, sērfošanu. Ne jau velti vecāki meitu jau divos gados uzlikuši uz kalnu slēpēm! Iešana dabā, pārgājieni, laivu braucieni – to visu Kristīne iemīļojusi kopš bērnības un turpina aizvien, nu jau savā ģimenē, kurā aug divi dēli.